Plānojot šīgada valsts budžetu, valdības pārstāvji bieži norādīja, ka galvenās izmaiņas nodokļu politikas jomā, sākot no 2012. gada, skars tieši nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).
Galvenās izmaiņas
Līdz ar to ir tapis ne viens vien jauninājums, no kuriem viena daļa stājusies spēkā jau šogad, bet otra — kļūs aktuāla pēc gada. Kādi tad ir šie jauninājumi?
Jaunumi no 2012. gada (atbilstoši Finanšu ministrijas informācijai):
– pašvaldības pašas ir tiesīgas lemt par NĪN pieauguma ierobežojumu zemei;
– dzīvojamo māju palīgēkas, kuras ir lielākas par 25 m2, apliek ar nodokli (lemj pašvaldības); likme — kā dzīvojamajām mājām;
– ar nodokli apliek reliģisko organizāciju dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi;
– pašvaldībām ir tiesības lemt par inženierbūvju, kuras tiek izmantotas kā maksas autostāvvietas, aplikšanu ar nodokli;
– par inženierbūvēm, kas ir apliekamas ar nodokli, bet nav reģistrētas valsts kadastra informācijas sistēmā, piemēro 1,5% likmi no inženierbūvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
– graustiem var tikt piemērota nodokļu likme 3% apmērā no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
– ar nodokli neapliek sociālās mājas un dzīvokļus.
No 2013. gada (atbilstoši Finanšu ministrijas informācijai):
– pašvaldības īpašos gadījumos var lemt atlikt nodokļa maksājumu līdz īpašumu tiesību pārejai;
– pašvaldībām būs tiesības lemt par likmi noteikta “koridora” ietvaros (0,2–3%). Finanšu ministrija šobrīd izstrādā vadlīnijas pašvaldībām.
No kā atkarīgs
nodokļa lielums?
Nekustamā īpašuma īpašniekiem ir iespēja mainīt maksājamo nodokļa apmēru par savu īpašumu — 12 no 17 kritērijiem, kas ietekmē nodokli, viņi var ietekmēt ar savu rīcību. Tā saskaitījusi Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece Ināra Papina. Vienkāršoti ņemot, nekustamā īpašuma nodoklis ir atkarīgs no kadastrālās vērtības un likmes, taču, aprēķinot tā apjomu, tiek ņemti vērā daudz un dažādi kritēriji: atbrīvojumi; atvieglojumi; nodokļa pieauguma ierobežojums (par ko lemj katra pašvaldība atsevišķi); īpašuma sastāvs; tā funkcionālā izmantošana; saimnieciskās darbības veikšana objektā vai tā daļā; būves fiziskais stāvoklis (piemēram, vai tam ir grausta statuss); minimālais maksājums. Savukārt īpašuma kadastrālo vērtību ietekmē tās bāzes rādītāji, īpašuma lietošanas mērķis (zemei), būves galvenais lietošanas veids/telpu grupu lietošanas veids, pilnas tehniskās inventarizācijas esamība, dzīvojamo māju labiekārtojums, objekta apjoma rādītāji, būves fiziskais stāvoklis (nolietojums), apgrūtinājumi — viņa nosauca “Dienas Biznesa” rīkotajā konferencē “Vai esi gatavs 2012. gada nodokļu pārmaiņām?”. Tādējādi, piemēram, ja mājai nav veikta “svaiga” pilna tehniskā inventarizācija, nodoklis tiks rēķināts pēc datiem, kādi ir Valsts zemes dienestā, nevis pēc reālās situācijas. Kopš 2012. gada Valsts zemes dienests vērtības nosaka pēc pilnveidotiem modeļiem (piemērojot dažādus koeficientus atkarībā no ēku un to daļu izmantošanas, labiekārtojuma līmeņa visā ēkā vai kādā no tās daļām, platību sadalījuma iekštelpās un ārtelpās). Vai arī — ja inženierbūvi komersants nereģistrē kadastra informācijas sistēmā, tai piemēros 1,5% likmi no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, kas varētu būt krietni augstāka, nekā tā būtu inženierbūvei.
Pašvaldību faktors
Viens no galvenajiem jauninājumiem, nenoliedzami, ir saistīts ar to, ka pašvaldībām tiek dota iespēja variēt atlaižu jeb, pareizāk sakot, maksājamās likmes (“koridors” ir paredzēts 0,2—3% robežās) piemērošanu. Īpaši aktuāli tas ir pašvaldībās, kurās ir tradicionāli augsta īpašumu tirgus un tādējādi arī kadastrālā vērtība, taču ne visus īpašumus var saukt par grezniem un dārgiem. Proti, nereti līdzās dārgiem īpašumiem ir arī savrupnami, kas tikuši celti pirms daudziem gadiem, pārmantoti no paaudzes paaudzē un kuru iemītniekus nebūt nevar nosaukt par turīgiem — principā kaut kādā mērā viņi ir situācijas ķīlnieki. Šādiem iedzīvotājiem ir tiesības vērsties savā pašvaldībā ar lūgumu samazināt NĪN veidā maksājamās summas apjomu. Latvijas Namīpašnieku asociācijas prezidents Dmitrijs Trofimovs gan ir paudis bažas, ka pašvaldības nemaz nav ieinteresētas šādas atlaides piešķirt, jo no šo maksājumu apmēra ir atkarīgi to nodokļu ieņēmumi.
Tajā pašā laikā vairums pašvaldību ir atzinušas, ka paredz saglabāt 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi, pasaudzējot arī šķūnīšu īpašniekus. Piemēram, Ventspilī pašvaldība, atceļot “griestus”, papildus nodoklī varētu saņemt 162 tūkstošus latu, tomēr vairākās pilsētas daļās iedzīvotājiem tas nozīmētu būtisku nodokļa summas pieaugumu — līdz pat divām, trim reizēm, tāpēc nolemts ierobežojumu saglabāt. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Ventspilī šogad plānoti 2,19 miljonu latu apmērā, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2011. gada izpilde. Savukārt Jūrmalā tā sauktais “šķūnīšu” nodoklis nebūs jāmaksā par ēkām, kuru platība nepārsniedz 25 kvadrātmetrus.
Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne šajā pašā konferencē informēja, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli tiekot spriests par atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm. Vēl notiek diskusijas par iespēju ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī tās inženierbūves, kas ir saistītas ar sabiedriski regulējamo pakalpojumu sniegšanu.
Neskaidrības ar graustiem
Šogad ne visur tiks piemērots arī paaugstināts īpašuma nodoklis degradējošām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm, kas noteikts 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Kā norāda Liepājas domē — to plānots darīt no 2013. gada, jo nepieciešams izstrādāt noteikumus, kas definētu, kas ir grausts, kā arī jādod laiks īpašniekiem tos sakārtot. Savukārt Ventspilī pašvaldība paredz piemērot paaugstināto nodokli vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm.
Atvieglojumi arī
uzņēmumiem
NĪN atvieglojumus pašvaldībām ir tiesības piešķirt ne tikai fiziskajām personām, piemēram, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem. Piemēram, Alūksnē nodokļa atvieglojumu par zemi piešķir iepriekšējā taksācijas gadā reģistrētiem jauniem uzņēmējiem, kas radījuši ne mazāk kā trīs jaunas darba vietas, nodarbina tajās novada teritorijā deklarētās personas, kuru vidējā darba samaksa nav mazāka par valstī noteikto minimālo algu, kā arī tad, ja uzņēmējs vai fiziska persona veikusi investīcijas novada infrastruktūras attīstīšanā un nodrošināšanā.
Atsaucīga ir arī Smiltene, kur 25% nodokļa atlaidei ēkām var pretendēt jaunizveidotie komer santi. Tikpat liela atlaide paredzēta arī jaunizveidotiem komersantiem Valmierā, ja uzņēmums reģistrēts iepriekšējā taksācijas gadā, ja radītas ne mazāk kā piecas jaunas darba vietas un darbinieku ikmēneša vidējā darba samaksa nav mazāka par valstī noteikto minimālo algu. Tāds pats nodokļa atvieglojums, taču tikai gadu, arī uzņēmumiem par jaunuzceltām vai rekonstruētām ēkām, kas tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
