Ir liela iespējamība, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, tādēļ Latvijas Ārlietu ministrijas rīkotajā preses konferencē vairāku institūciju pārstāvji reģionālo mediju žurnālistus informēja par to, ar ko jārēķinās privātpersonām un uzņēmējiem no šī gada 1. novembra, ja tā notiks.
Bumba Lielbritānijas pusē
Ārlietu ministrijas ES koordinācijas un politiku departamenta direktors Mārtiņš Klīve sacīja, ka no Latvijas viedokļa breksits ir nevēlams process, kā arī unikāls un sarežģīts, jo līdz šim vēl neviena valsts no ES nav izstājusies, tādēļ ir daudz neskaidrību. 2016. gada referendumā 51,9% Lielbritānijas pilsoņu nobalsoja par izstāšanos no ES, un šis mazais vairākums sarežģī politisko procesu — cilvēku domas mainās, vieni politiskie spēki stingri atbalsta izstāšanos, liela daļa uzskata, ka jārīko jauns referendums, domas dalās par to, jāizstājas ar vienošanos vai bez tās, līdz ar to nevienam nākamajam solim, ko valsts varētu spert, nav pārliecinoša vairākuma.
Bija plānots, ka 2019. gada martā Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) izstāsies no Eiropas Savienības un kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES, taču process ir ieildzis. Šī gada 10. aprīļa Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 27 ES dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi apstiprināja pagarinājumu līdz 31. oktobrim. Taču Lielbritānijas parlaments jau trīs reizes ir noraidījis valdības iecerēto izstāšanās līgumu, un pašlaik nav zināms, kā Lielbritānija izstāsies — ar vai bez līguma nosacījumiem. Ja līdz 31. oktobrim nekas nemainīsies, tiks īstenots bezvienošanās breksita scenārijs, tā risks pašlaik ir augstāks nekā jebkad iepriekš, un AK kļūs par trešo valsti. Lielbritānija varētu lūgt pagarinājumu līdz 31. janvārim vai arī akceptēt izstāšanās līgumu ar labojumiem, tomēr nav zināms, vai tā notiks. Bumba pašlaik ir Lielbritānijas pusē, jāgaida, ko briti nolems. ES valstis, tajā skaitā Latvija, gatavojas abiem scenārijiem — ja briti izstātos ar vienošanās līgumu vai bez tā.
Trešo valstu ir daudz, un kas gan tur būtu neparasts, ja par tādu kļūtu arī Lielbritānija? Tomēr ir kāds svarīgs aspekts — ar trešajām valstīm Latvijai pastāv juridiskas attiecības, kuras regulē dažādi līgumi, taču, ja AK kļūs par trešo valsti, līdzīgi kā Krievija, Indija vai Ēģipte, līdzšinējie ES likumi un līgumi vairs nebūs spēkā, izņemot Pasaules tirdzniecības organizācijas standartus. Ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam, kad 1. novembrī AK varētu kļūt par trešo valsti, un Latvija tam gatavojas.
Pilsoņiem vīzas nevajadzēs
Turpmāk rakstītais attiecas uz gadījumu, ja AK kļūs par trešo valsti. Vai pēc 1. novembra, ceļojot uz to, vajadzēs vīzas? Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa sacīja, ka pēc 1. novembra vīzas nevajadzēs ne Latvijas pilsoņiem, kas ceļo uz AK, ne AK pilsoņiem, kuri dodas uz ES, tajā skaitā Latviju, ja vien briti neizdomās, ka, ieceļojot viņu valstī, vajag vīzas. Dots pret dotu — kamēr nevajag vīzas vienam, tikmēr nevajag arī otram. Nepilsoņiem vīzas vajag pašlaik un vajadzēs arī pēc tam.
Ja Latvijas pilsoņi uz Lielbritāniju vēlas doties īslaicīgā privātā vai tūrisma vizītē un tur uzturēties līdz trijiem mēnešiem, līdzi jāņem ceļošanas dokuments. Pēc AK oficiālās informācijas pagaidām kā ceļošanas dokuments derīga arī identifikācijas karte, tomēr drošības pēc līdzi jāņem arī Latvijas pilsoņa pase, jo AK robežsargi lūguši uzrādīt tieši pasi.
Jāiegūst pastāvīgas dzīves statuss
Kamēr Lielbritānija ir ES, bērnam ceļojot nepieciešama identifikācijas karte vai pase. Ja bērns no Lielbritānijas gribēs izbraukt pēc 1. novembra, var rasties sarežģījumi, tādēļ ieteicams ņemt līdzi dokumentus, kas vajadzīgi ceļošanai uz trešajām valstīm. Ārlietu ministrijas mājaslapā lasāma sīkāka informācija par bērnu ceļošanu ES un uz trešajām valstīm. Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļošanas uz Lielbritāniju oktobra beigās un novembra sākumā, ja tas nav noteikti nepieciešams. Ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris norāda, ka Helovīna vakars nav labākais laiks, kad izklaidēties uz Lielbritānijas robežas.
Ceļošanas dokumentu derīguma termiņam pirms izbraukšanas no AK jābūt vismaz seši mēneši, tā briti ir nolēmuši, un tas nav saistīts ar breksitu. Katra valsts šo termiņu var noteikt pēc saviem ieskatiem. Plānots, ka līdz 2020. gada beigām briti izstrādās citu imigrācijas sistēmu, viss var mainīties, un tas jāņem vērā, jāseko līdzi informācijai.
Ja Latvijas pilsoņi vēlas AK uzturēties līdz 36 mēnešiem, jānokārto pagaidu uzturēšanās atļauja “European temporary leave to remain”. Ja cilvēki vēlas AK dzīvot ilgāk par 36 mēnešiem, jāreģistrē pastāvīgas dzīves statuss. AK dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, no viņiem apmēram 42 000 ir reģistrējušies pastāvīgās dzīves statusam. Ārlietu ministrija aicina reģistrēties arī pārējos — Latvijā dzīvojošie tiek aicināti mudināt AK mītošos radus, draugus, paziņas reģistrēties, ja viņi to vēl nav izdarījuši. Daudzi cilvēki izstāšanās procesu uztver vieglprātīgi, grib ticēt brīnumam, taču, iespējams, brīnuma šoreiz nebūs.
Mārciņas vērtība samazinās
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste stāsta, ka Lielbritānija ir piektā lielākā Latvijas partnervalsts preču eksporta ziņā un nozīmīga pakalpojumu eksporta jomā. Bezvienošanās līguma gadījumā par preču eksportu un importu būs jāmaksā nodokļi, un tas nozīmē, ka mūsu eksportpreces un ievestās preces kļūs dārgākas. ES britiem ir nozīmīgāks tirdzniecības partneris nekā otrādi, līdz ar to breksits būtiskāk ietekmēs britu ekonomiku, un Lielbritānijas mārciņas vērtība, visticamāk, samazināsies. Tas negatīvi ietekmēs eksportētājus. Mārciņas vērtība pašlaik ir zemāka, nekā tā bija pirms breksita referenduma. Precīzu breksita ietekmi neviens pašlaik nevar pateikt, bet tā ir jūtama jau šodien, jo daudzi uzņēmumi, gaidot breksitu, pārceļ ražotnes, mazina vai neiegulda investīcijas. Divas ES aģentūras, kas bija bāzētas Londonā, tagad ir citur — Eiropas zāļu aģentūra pārcelta uz Amsterdamu, bet Eiropas banku aģentūra — uz Parīzi. Breksita bezvienošanās var ietekmēt arī Latvijas ekonomiku. Neziņa ir liela, un tā kaitē Latvijas ekonomikai, jo traucē uzņēmumiem plānot turpmāko darbību un rada piesardzību. Uzņēmumi neslēdz jaunus līgumus un neiegulda attīstībā, nogaida un vēro, kas notiks. “Teicienu labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas varētu attiecināt arī uz breksitu,” norādīja Uldis Rutkaste.
Par dāvanām būs jāmaksā nodokļi
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes e-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka sacīja, ka muitas nodoklis būs jauns administratīvs slogs tiem, kas vēlēsies ceļot un pāri robežai nogādāt sūtījumus saviem radiniekiem, turklāt abās robežas pusēs. Viņa pašlaik nevar prognozēt, kas notiks AK pusē, šai valstij būs jāizstrādā muitas noteikumi. Latvijā muitošanai tiks pakļautas arī nekomerciālās preces. Piemēram, privātpersonām nepatīkams fakts ir tas, ka muitas kontrole Latvijā būs pasta sūtījumiem ar nekomerciālu mērķi — dāvanām radiniekiem ārzemēs. Ja sūtījuma vērtība pārsniegs 45 eiro, būs jāmaksā nodoklis. Būs dažādi ierobežojumi. Sūtījumi internetveikalos ir komerciālie sūtījumi — ja kaut kas tiks pasūtīts no Lielbritānijā reģistrēta internetveikala, pievienotās vērtības nodoklis būs jāmaksā, ja preces vērtība pārsniegs 22 eiro, no 150 eiro būs jāmaksā arī muitas nodoklis. Alkoholu, smaržas un tabakas izstrādājumus internetveikalos pasūtīt nedrīkstēs, to visu konfiscēs un iznīcinās. Sūtot ar kurjepastu, ja sūtījuma vērtība ir līdz 1000 eiro, jau no 5. jūnija katra fiziskā persona var deklarēt sūtījumu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā un ar vietnes latvija.lv starpniecību nokārtot maksājumus, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā. Uz robežas tiks kontrolētas preces, muitai ir uzdots arī papildu darbs, kas saistīts ar nelegālo naudas atmazgāšanu — personai iebraucot vai izbraucot uz trešo valsti, būs pienākums deklarēt skaidro naudu, ja tās summa pārsniedz 10 000 eiro. Tautiešiem, kuri atgriežas no AK, nauda būs jādeklarē, un šo formalitāti nedrīkst aizmirst. Atgriežoties ar gaisa transportu, nodokļi nebūs jāmaksā par precēm personīgajā bagāžā, kuru vērtība ir līdz 430 eiro. Ir noteikumi alkohola un tabakas izstrādājumu ievešanai ar gaisa transportu. Aizliegts ievest gaļas un piena produktus.
Ja ceļotājus māc bažas, vai kaut kas nav kārtībā, lidostās labāk izmantot sarkano koridoru, jo tad muitas darbinieki nevarēs piemērot nekādas sankcijas.
Muita jau sen ir sākusi informēt komersantus, kas dalās divās grupās — tie, kas ir strādājuši ar trešo valstu sadarbības partneriem, vajadzīgo zina, viņi izmanto arī muitas brokeru pakalpojumus, bet ir komersanti, kas līdz šim sadarbojušies tikai ar ES valstīm, un viņiem viss ir jāapgūst.
Rezumējot — tiks piemērotas visas importa/eksporta formalitātes, iekasēti muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļi. Muitas atļaujas, kurās iekļauta AK, būs jāizsniedz no jauna, Lielbritānijas izsniegtās muitas atļaujas nebūs derīgas ES.
Ņems vērā iegūto darba stāžu
Kas maksās pensiju, ja persona no AK atgriezīsies uz dzīvi Latvijā? Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve Iveta Suraka skaidroja — ja būs bezvienošanās breksits, piešķirot pensiju, ņems vērā AK iegūto darba stāžu. Valsts pensijas piešķiršanai Latvijā nepieciešamais minimālais darba stāžs ir 15 gadi. Ja Latvijā ir nostrādāti, piemēram, 12 gadi, tad persona saskaņā ar Latvijā pastāvošo kārtību pensiju nevar saņemt, tādēļ tiks pieskaitīti AK nostrādātie gadi, bet pensiju aprēķinās par 12 Latvijā nostrādātajiem gadiem. Kā rīkosies britu puse, pagaidām nav zināms.
Ja grūtniece atgriežas Latvijā, kur darba stāža nav, un te dzemdē bērnu, viņa varēs saņemt bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu. Bet, lai saņemtu vecāku pabalstu, viņai jābūt darba attiecībās.
Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba informēja, ka ES Regula paredz īpašus nosacījumus, ja dati ir jānodod vai jāsaņem no trešajām valstīm. Nosacījumus var iekļaut līgumos ar sadarbības partneriem, laikus sagatavojoties breksitam.
Jānokārto ceļojuma apdrošināšana
Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK darbojas tikai ES. Ja būs breksits, Lielbritānijā EVAK vairs nebūs, tādēļ Ārlietu ministrija iesaka iegādāties ceļojuma apdrošināšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai.
Kā būs ar dokumentiem, kas izsniegti Latvijā, paredzēti iesniegšanai Lielbritānijā un otrādi, piemēram, diplomi? Guna Japiņa skaidro, ka pašlaik citās ES valstīs izsniegtie dokumenti Latvijā tiek atzīti bez jebkāda veida legalizācijas. Šāda kārtība saglabāsies arī pēc breksita, Lielbritānijā izdotie publiskie dokumenti būs derīgi izmantošanai Latvijā bez tālākas legalizācijas, taču tas neattieksies uz Lielbritānijas aizjūras teritorijās izdotiem dokumentiem. Latvijā izdotie publiskie dokumenti izmantošanai Lielbritānijā arī turpmāk būs jāapliecina ar uzrakstu ‘‘apostille’’. Dokumentu īstuma apliecināšanu ar ‘‘apostille’’ no šī gada 1. jūlija Latvijā veic jebkurš zvērināts notārs.
Apliecības derīgas tikai gadu
AK izdotās autovadītāju apliecības būs derīgas izmantošanai Lielbritānijā, bet, ja britu autovadītājs vēlēsies apliecību Latvijā izmantot ilgāk par gadu, būs jākārto eksāmens un jāsaņem Latvijas apliecība. Mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem AK vairs nebūs saistoši ES viesabonēšanas noteikumi — tie var piemērot papildmaksu ES ceļotājiem. Studenti, kuri iestāsies līdz breksitam kādā AK augstskolā, veselības apdrošināšanas pakalpojumus varēs saņemt līdz studiju laika beigām.
Vairāk informācijas var gūt Ārlietu ministrijas mājaslapā www.mfa.gov.lv, Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā www.vsaa.gov.lv, kur ir atsevišķa breksitam paredzēta sadaļa. ◆
