Teju 500 Latvijas sportistu un vairāk nekā 100 Latvijas vadošo sporta organizāciju, kas apvienojušies sabiedriskā iniciatīvā “Es atbalstu sportu!”, vērsušies pie valdības un politisko partiju pārstāvjiem, lai pieprasītu pārmaiņas sporta nozarē. Sportisti atklātā vēstulē aktualizē kritisko situāciju Latvijas sportā un aicina nekavējoties risināt nozarei nozīmīgos jautājumus — nepietiekamo finansējumu un neefektīvu sporta pārvaldi.
Vēstuli parakstījuši Latvijā populāri un godalgām bagāti sportisti — Aleksandrs Samoilovs, Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha, Haralds Silovs, Pauls Ārents, Jeļena Prokopčuka un daudzi citi, tostarp mūspuses sporta pārstāvji, piemēram, Uģis Benjavs un Oļegs Kozjakovs. Iniciatīvas atbalstam tās interneta vietnē www.esatbalstusportu.lv dažās dienās jau pievienojušies vairāk nekā 4000 atbalstītāju.
Situācija Latvijas sportā ir sasniegusi kritisko robežu, un viens no iemesliem ir dramatiskais privāto ziedojumu apmēra kritums līdz 75%. To ietekmējis “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma” jaunais tiesiskais regulējums, kas likvidēja Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu visu nozaru sabiedriskā labuma organizācijām. Līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas.
Arī neefektīvais un smagnējais Latvijas valsts sporta pārvaldības modelis atstājis nopietnas sekas ne tikai uz sporta nozari un tās attīstību.
Piektajai daļai Latvijas bērnu ir liekais svars, pusei no tiem — nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās vismaz līdz 9. klasei trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots.
Kaut gan Eiropas fondu nauda palīdzējusi veidot un atjaunot sporta infrastruktūru Latvijā, joprojām trūkst treneru un atbalsta sporta nodarbību īstenošanai. Latvijas treneru sastāvs noveco. Zemā atalgojuma dēļ treneriem izdzīvot iespējams, vien strādājot vairākās darbavietās, kas ietekmē darba kvalitāti un samazina jauno speciālistu motivāciju turpināt darbu šajā profesijā. Tādēļ šobrīd daudzu augstas klases sportistu un sporta spēļu komandu treneri tiek meklēti ārzemēs, kas prasa vēl lielāku finansē-
jumu. Piemēram, Latvijas hokeja valstsvienības galvenais treneris ir kanādietis, volejbolā — igaunis, bet futbolā — somu speciālists.
Bez pārdomātas sporta politikas un pietiekama valsts atbalsta nav iespējama nozares attīstība reģionos. Šobrīd sporta infrastruktūra koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās, bet talanti dzimst un attīstās mazpilsētās un Latvijas laukos. Nepieciešams sporta infrastruktūras attīstības plāns 2020. līdz 2030. gadam.
Ikviens sabiedrības pārstāvis un sporta entuziasts aicināts atbalstīt Latvijas sportu, to apliecinot ar savu parakstu iniciatīvas mājaslapā www.esatbalstusportu.lv.
Sabiedrisko iniciatīvu “Es atbalstu sportu!” koordinē Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja, un to jau ir atbalstījušas vairāk nekā 100 Latvijas sporta organizāciju, federāciju un sporta klubu.◆
Viedokļi
Ronalds Arājs,
Latvijas vieglatlētikas izlases direktors
— Šī brīža situācija ietekmē sportistu izaugsmi. Lai dotos uz treniņnometnēm un sagatavotos sezonas sākumam, atlētiem jāpiesaista sponsoru nauda. Tā kā notikušas nodokļu izmaiņas, paredzam, ka sporta nozares ziedotāju atbalsts samazināsies par 75%. Sportisti vairs nevarēs atļauties braukt uz ārzemēm un kvalitatīvi sagatavoties. Latvijas Vieglatlētikas savienība rīko sacensības un gādā par sportistu nokļūšanu uz mačiem, citas aktivitātes nevaram atļauties atbalstīt, jo nav līdzekļu. Šobrīd mēs domājam par nākotni, ar iniciatīvu ceram, ka mūs sadzirdēs un nozarē notiks pozitīvas pārmaiņas. Ja nodokļu politika paliks nemainīga, varbūt var ieviest kompensējošu sistēmu. Šobrīd ir trīs veidi, kā uzņēmumi var ziedot naudu. Iespējams, tie ir nesaprotami vai sarežģīti, un tas ziedotājus attur. Tas ietekmē ne tikai profesionālo sportu, bet visu nozari. Ja mums nebūs izcilu pārstāvju, tad jaunajai paaudzei nebūs, kam sekot. Runa nav tikai par finansējumu, mēs vēršam uzmanību uz nozares pārvaldīšanas sakārtotību. Mēs negaidām, ka tiks izveidota sporta ministrija, ir nepieciešama instance, kas varētu sporta jomu pārvaldīt un sakārtot. Ceļš uz izmaiņām prasīs ilgu laiku, tādēļ aicinām sabiedrību piebiedroties un atbalstīt iniciatīvu. Tikai kopā mēs varam rast risinājumu un tikt sadzirdēti valdībā.
Uģis Benjavs, florbola vienības “Silarozes” spēlētājs, futbola tiesnesis
— Uzskatu, ka nepieciešams ieguldīt līdzekļus sportā no mazotnes, lai cilvēkiem mainītos domāšana. Jāsāk tieši ar jaunatnes finansiālo atbalstu. Neatbalstu sporta nodarbības bērniem, par kurām vecākiem jāmaksā. Sportiskajām aktivitātēm vajadzētu būt iespējamām visiem, par to būtu jāgādā valstij. Attīstītā valstī tas ir solis atpakaļ. Ko darīt vientuļajai mātei ar diviem dēliem, kuri vēlas spēlēt futbolu? Dažiem bērniem tiek laupīta iespēja attīstīt savu talantu ģimenes finansiālās situācijas dēļ.
Par infrastruktūru mūspusē nevarētu sūdzēties. Baseins ir tepat, Koknesē, visos apkārtnes novados ir labi stadioni, Aizkraukles sporta centrs piedāvā plašas iespējas. Jāsakārto atmaksas sistēma, nodarbībām jābūt iespējamām visiem bērniem, neraugoties uz vecāku maksātspēju. Piemēram, teniss ir dārgs sporta veids — inventārs, laukuma noma. Lai attīstītu bērnu, vecākiem jāiegulda lielas naudas summas. Jāpiesaista līdzekļi treniņu grupām, tad bērni varēs sportot un augt profesionālā līmenī. Tad arī mums būs nākamie olimpieši.
Rita Lielā, sporta skolotāja un handbola trenere Skrīveros
— Viena no lietām, ko ar iniciatīvas palīdzību vēlas panākt, ir ziedotāju nodokļu atlaides sistēmas sakārtošana. Uzņēmēji labprāt atbalsta sportistus, taču, ja nodeva jāmaksā valstij un vēl atsevišķi jāatlicina nauda sportistu atbalstam, tas vairs nav izdevīgi. Uzņēmējiem tas ir liels slogs. Mūsu valstī sports turas uz entuziasma. Aiz sportista, kuram izdodas izcelties, stāv treneris vai vecāki. Dēls spēlē handbolu Vācijā, mums līdz līmenim, kad sports tiek novērtēts, vēl augt un augt. Daudz atkarīgs no vecākiem, kuri ir gatavi ziedoties bērna izaugsmes vārdā, valsts to nedarīs.
Iniciatīvā ir arī atgādinājums par solīto trešo sporta stundu nedēļā. Pirmām kārtām to vajadzētu ieviest sākumskolas klasēs. Šajā vecumā bērni vēl vēlas kustēties, tas ir jāizmanto, lai radītu lielāku interesi. Diskusijas par trešo sporta stundu aizsākās sen. Mūsu valstī to vien dara, kā runā. Līdz darīšanai nenonāk. Es neatbalstu agru specializāciju konkrētā sporta veidā, bērniem nepieciešama vispārattīstošā vingrošana un izkustēšanās. Trīs sporta nodarbības nedēļā pozitīvi ietekmētu atlikušo mācību dienu, bērniem būtu vieglāk nosēdēt skolas solā.
Oļegs Kozjakovs, Aizkraukles sporta skolas audzēknis, daudzcīņnieks
— Kā aktīvs sportists vēlētos, lai valdība sportam pievērstu lielāku uzmanību. Nepieciešami tieši finanšu resursi. Lai sportistu izaugsme turpinātos, vajag atjaunot un labiekārtot stadionus. Man kā daudzcīņniekam treniņu procesu apgrūtina tas, ka uz vietas nav kārtslēkšanas sektora. Lai sagatavotos šai disciplīnai, jābrauc uz citu pilsētu. Izbrīvēt laiku braukšanai nav tik grūti, sarežģītāk ir ar izmaksām, kas tam nepieciešamas.
Līdzekļi vajadzīgi arī sportistu atbalstam. Man nebūtu tik labu sasniegumu, ja es neapmeklētu treniņnometnes. Taču tās maksā naudu, šos izdevumus palīdz segt olimpiskā vienība, nevis valsts.
