Ministru kabinetā apstiprināti pašvaldību investīciju projekti, kas varēs saņemt valsts aizdevumu darbiem, kuru mērķis ir, sakārtojot novadu infrastruktūru, sildīt vietējo ekonomiku un dot darbu uzņēmējiem. Atbalstīti investīciju projekti Aizkrauklē, Neretā un Pļaviņās. Skrīveriešu un koknesiešu ieceres pirmajā kārtā atbalstu nav guvušas.
Maijā Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto kārtību un nosacījumus jaunu valsts aizdevumu izsniegšanai ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai pašvaldībās. Izstrādātais ekonomikas atbalsta plāns paredzēja atbalstīt projektus, kas saistīti ar pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, transporta infrastruktūras attīstību, jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstību, kā arī atbalsta pasākumiem iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētiem kanalizācijas un ūdens-
apgādes tīkliem.
Grib sakārtot ceļus
Investīciju projektu pieteikumus valsts aizdevumu iegūšanai iesniedza visas Aizkraukles reģiona novadu pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu. Dienā, kad iesniegto projektu sarakstu apstiprināja Ministru kabinetā, Pļaviņās notika Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Tajā piedalījās arī VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, kas sabraukušajiem novadu vadītājiem pastāstīja gan par projektu vērtēšanu, gan pieļautajām kļūdām tajos. Zemgales reģionā pirmajā kārtā tika iesniegti 32 projekti, no kuriem atbalstīti 22. Viens no tiem saistīts ar energoefektivitātes uzlabošanu, pārējie — ar transporta infrastruktūras attīstību.
“Bija projekti, kas neiekļāvās noteiktajās prioritātēs. Galvenais atbalsta saņemšanas kritērijs bija projekta gatavība, jo pašvaldībām, kurām pašām jānodrošina 25% līdzfinansējuma, jāievēro būtisks nosacī-
jums — projektus jāsāk īstenot šogad, un 30% no aizdevuma summas jāapgūst vēl šajā gadā. Vērtējot projektus, kas saistīti ar ielu un ceļu uzlabošanu, ņēmām vērā darbu izmaksas — tās nevarēja pārsniegt miljonu eiro uz vienu kilometru. Skeptiski vērtējām projektus, kuros bija paredzēta tikai stāvlaukumu izbūve vai sakārtošana, jo šajā gadījumā ļoti grūti izvērtēt šīs izmaksas uz kilometru, kā arī ieguvums sabiedrībai nav tik liels. Prioritāte bija ielas un ceļi,” sacīja Ilze Oša.
Gandarījums
par atbalstu
Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis ir gandarīts, ka apstiprināti abi pašvaldības investīciju projekti par divu ielu sakārtošanu Neretā. Piešķirtais aizdevums ļaus sakārtot Ziedu ielu un vienu posmu Kalēju ielā. A. Kviesis stāsta, ka plānots noasfaltēt 300 metru garu Ziedu ielas posmu no P. Lodziņa ielas līdz Dzirnavu ielai, kas ir ļoti sliktā kārtībā. Plānots izbūvēt arī trotuāru. “Tā ir iela, kas ved uz skolas dienesta viesnīcu, tā saukto mazo skolu un novada muzeju, tāpēc tās sakārtošana ir būtisks ieguldījums Neretas infrastruktūras uzlabošanā,” skaidro A. Kviesis. Līdzīga situācija ir Kalēju ielā, kur atrodas ugunsdzēsēju glābēju postenis un policijas iecirknis. Tur plānots sakārtot 485 metrus garu posmu no Klusās ielas krustojuma līdz Raiņa ielas krustojumam ar Kalēju ielu.
Aizkraukles novada dome aizņēmumu plāno ieguldīt automašīnu stāvlaukuma un ielas izbūvē Spīdolas ielā 14. Tas saistīts ar apkārtējās vides sakārtošanu, ceļot skolas piebūvi.
Četri miljoni ielu
pārbūvei
Vērienīgākais apstiprinātais ir četrus miljonus vērtais Pļaviņu novada domes iesniegtais projekta pieteikums par Raiņa ielas pārbūvi Pļaviņās. Pašvaldības vadītājs Aigars Lukss stāsta, ka, īstenojot šo ieceri, pārbūvēs un noasfaltēs ne tikai Raiņa ielu, bet arī visas tai pieguļošās ielas. Trīs miljonus eiro pļaviņieši plāno aizņemties, miljonu — nodrošināt kā līdzfinansējumu, dalot šo projektu divās daļās, daļu īstenojot šogad, daļu — nākamajā gadā. “Esam izrēķinājuši, ka, aizņemoties arī tik lielu summu, pašvaldības kopējās kredītsaistības būtiski netiek ietekmētas, jo šobrīd tiek atmaksāti iepriekš ņemtie kredīti. Tāpat esam izrēķinājuši, ka varam atļauties no sava budžeta nodrošināt projekta līdzfinansējumu,” skaidro A. Lukss. Pēdējos gados Pļaviņās vērojams būtisks transporta infrastruktūras uzlabojums, jo sakārtota iebraukšana pilsētā pa Rīgas ielu, pārbūvēts Stacijas laukums, un šobrīd tiek pārbūvēta Odzienas iela. Rīgas ielas pārbūve un asfaltēšana būs viens no vērienīgākajiem ieguldījumiem pilsētas ielu sakārtošanā.
“Paliek aiz svītras”
Aiz svītras pirmajā kārtā palikuši Skrīveru un Kokneses novada domes iesniegtie investīciju projekti, kuru pamatā bija tieši ministrijas skeptiski vērtētā laukumu izbūve un sakārtošana. Koknesē bija paredzēts sakārtot vidusskolas iekšpagalmu un piebraucamos ceļus. Pašvaldības vadītājs Dainis Vingris piebilst: “Veiksim projektā korekcijas un sniegsim otrajā kārtā. Izņemsim vecā šķūņa nojaukšanu un garāžas celtniecību, jo tieši tas sadārdzināja izmaksas. Atstāsim tikai piebraucamo ceļu sakārtošanu,” piebilst D. Vingris. Nav atbalstīts arī projekts par virszemes nokrišņu un jumtu noteces ūdeņu savākšanu un novadīšanu divām daudzdzīvokļu mājām Vecbebros un Bebru pamatskolai.
Skrīveru novada pašvaldībai noraidīts projekts par Sprīdīša ielas posma un stāvlaukuma pārbūvi pie pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis”. Pašvaldības vadītājs Andris Zālītis atzīst, ka par šīs ielas un laukuma slikto kārtību bieži saņemti pārmetumi no vecākiem, kuri ved savus bērnus uz dārziņu, tāpēc šie darbi bija iekļauti arī aktuālajā pašvaldības investīciju plānā. A. Zālītis piebilst — ja arī nākamajā kārtā nebūs iespējas šiem darbiem ņemt aizņēmumu, tad, izvērtējot budžeta iespējas, to varētu izdarīt par saviem līdzekļiem.
“Šis ir pirmais no projektu uzsaukumiem, darbs ar pašvaldībām ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošanā turpināsies, un valsts aizdevuma programmai drīzumā MK plānojam iesniegt nākamos pašvaldību projektus,” saka VARAM ministrs Juris Pūce. ◆
Fakts
Kopējais pašvaldību aizņēmumu palielinājums valsts budžetā plānots 150 miljoni eiro, pirmo atbalsta daļu saņems 93 pašvaldību projektu pieteikumi, valsts aizdevuma summa paredzēta 38 miljoni eiro.
