Jauna darba nedēļa mežniecībā, kā vairumā iestāžu, sākas ar sapulci, kad kopā sanāk Pļaviņu mežniecības mežsargi. Apspriežam nedēļas aktualitātes, pārrunājam darba uzdevumus, kas jāizdara. Mežsargiem jāpārbauda dabā jaunās meža inventarizācijas lietas, koku ciršanas pieteikumi.
Līdzīgi kā citviet, arī mežniecībā ir samazināts darbinieku skaits. Bijām pieci mežsargi, nu esam trīs. Vienam darbu uzteica, otram tiek piedāvāta vieta Kokneses mežniecībā. Līdz ar to pieaug darba apjoms, citādi jāplāno darba pienākumi. Mūsu mežniecības kontrolei pakļauti trīs pagasti — Klintaines ar 5,5 tūkstošiem, Vietalvas — ar 6,2 tūkstošiem un Aiviekstes — ar 9,3 tūkstošiem hektāru meža. Platības nav konstantas, jo mežs nepārtraukti kaut kur tiek izcirsts un lauksaimniecības zeme aizaugot pārtop par mežu. Līdz ar darbinieku skaita samazināšanu katram mežsargam apgaita palielinājusies vidēji par trim tūkstošiem hektāru. Manuprāt, tā ir galējā robeža, ko viens cilvēks var pilnvērtīgi pārraudzīt. Ar vēl lielākām platībām jau būtu jāatsakās no kādām funkcijām. Dažiem rodas iespaids, ka mežsargs kā tāds policists, diendienā patrulējot, uzrauga savu apgabalu. Diemžēl mēs to vairs nevaram atļauties. Galvenokārt resursu samazinājuma un darba apjoma pieauguma dēļ. Degvielas limits pašlaik ir dramatisks – 55 litri mēnesī. Kādreiz bija 150 litru. Zirgs šajā gadījumā būtu īstais risinājums. Vasarā viņš pārtiek no tā, kas dabā izaug. Otrdien biju virsmežniecības sapulcē, pārskatījām jaunos darba apjomus, apgaitas, to platības, degvielas limitus. Meža īpašniekiem iespējams iegūt Eiropas Savienības atbalstu meža ekonomiskās vērtības celšanai, jaunaudžu kopšanai un lauksaimniecības zemes apmežošanai. Ja meža īpašniekam ir jaunaudze ar kokiem līdz astoņu metru augstumam, viņam ir iespējas to izkopt un saņemt Eiropas atbalstu. Mūsu pusē meža īpašnieki ir samērā kūtri Eiropas naudas apguvēji. Saprotu, ka šodien meža īpašniekiem ir konkrētā laika radītās svarīgākās problēmas, kuru risinājums nav atliekams, tāpēc sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ir jāapsver naudas ieguldījums, kurš peļņu dos pēc 40 gadiem. Tomēr Meža dienests grib pievērst meža īpašnieku uzmanību šim pasākumam. Šogad martā sāksies projektu pieņemšanas otrā kārta. Sēlijas virsmežniecībā pirmajā kārtā tika iesniegti projekti jaunaudžu kopšanai uz 450 hektāriem, tajā pašā laikā Dienvidkurzemē — pāri par 1000 ha, Ziemeļvidzemē — 1200 ha. Trešdienas rītu pavadīju mežā saistībā ar iepriekš konstatēto nelikumīgo koku ciršanu. Lai arī izdarītais pārkāpums nav liels, nepieciešama formalitāšu kārtošana, uzmērīšana, protokola rakstīšana, lietas nodošana policijai. Šo pārkāpumu konstatēja mežsargs, kuram ziņoja vietējie iedzīvotāji. Arī ceturtdien nodarbojos ar to pašu. Piektdiena aizritēja, iepazīstot moderno tehnoloģiju. Meža dienests iegādājies globālās pozicionēšanas iekārtas (GPS), ar kuru palīdzību var noteikt konkrētu platību, iegūt grafisku attēlu, uzmērīt nelikumīgi izcirstās, izdegušās platības. Datus ar šīs ierīces palīdzību varēs pārsūtīt centrālajai Meža dienesta datubāzei. Jāiepazīst nesen atsūtītā jaunākā programmas versija, kura saistīta ar iespēju izdrukāt informāciju no GPS papīra formātā. Lielā programma, kura nodrošinātu datu apstrādi, izdrukas, ir dārga, un to iegādāties katrai mežniecībai nav iespējams, tāpēc mēģinām iztikt ar šādiem mazākiem projektiem. Lai mežā varētu veikt saimniecisko darbību, tas ir jāinventarizē. Tā ir likuma prasība — meža digitāla karte katram meža īpašniekam. Turpmāk, piemēram, uzzinot par nelikumīgu koku ciršanu, mežsargam vien vajadzēs ierasties ar šo aparātu mežā, apstaigāt nogabalu un nosūtīt datus centrālajai datu bāzei. Kopējā kartē precīzi būs redzams, kurā vietā un cik liela meža platība ir nocirsta. Informācija būs aktuāla un operatīva, salīdzinot ar to, kā bija līdz šim, kad bija nepieciešams daudz papīra, plaša sarakste. Digitālajā kartē katram nogabalam ir piesaistīta arī plašāka informācija par katru mežaudzi. Izmantojot jaunās tehnoloģijas, mežsarga darbs kļūst efektīvāks.Mūsu iestādi cilvēki bieži jauc ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Līdz 2000. gadam Valsts meža dienests valsts mežos nodrošināja arī saimnieciskās darbības, tajā skaitā mežu apsaimniekošanu. 2000. gadā tika izveidota valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, un Meža dienests šobrīd veic tikai kontroles funkcijas. Mēs izsniedzam ciršanas atļaujas, kontrolējam darbības apsaimniekotāju mežos. Šad tad mums zvana cilvēki un jautā, vai mēs pārdodam malku. Diemžēl mēs to nedarām. Meža dienesta pārziņā ir ne tikai koki, bet arī meža dzīvnieki, medību uzraudzība un to atbilstība likumdošanai. Veicam meža zvēru uzskaiti. Šobrīd dzīvnieku skaits mežā nesamazinās. Var satraukties par sugām, kurām nepieciešami īpaši dzīves apstākļi, piemēram, par melno stārķi. Daudz savairojies mežacūku, līdzīgi ir ar bebriem, kuri Eiropā ir aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Arī vilkus tur nemedī, bet, ja Latvijā aizliegtu viņu medības, būtu lielas problēmas. Nedēļas nogale mūs pārsteidza ar Ministru prezidenta demisiju. Manā skatījumā svarīgi būtu pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu, darboties spējīgu komandu. Es atbalstu variantu, lai valsts prezidents noteiktu autoritatīvu personu, nevis, kā tas notiek pašlaik, kad koalīcijas partijas izvirza savus kandidātus. Prezidenta ieceltais valsts vadītājs varētu izvēlēties savu komandu nevis pēc partiju piederības, bet gan pēc konkrēta cilvēka profesionalitātes. Brīvdienās gribas aizbraukt uz mežu, bet ne kā uz darbu. Paskatīties, kādas pēdas redzamas, kādi zvēri bijusi kustība pie barotavām. Neesmu no tiem medniekiem, kuri visas brīvdienas pavada mežā. Pašam labāk patīk gaides medības, kad vairāk varu baudīt dabu. Tā kā ikdienā daudz laika nākas pavadīt mežā, svētdienās gribas palasīt grāmatu, paklausīties mūziku.
