Aizkraukliete Sandra Vītola Ziemassvētku brīvdienas pavadīja mājās, bet jau pēc nedēļas dosies atpakaļ uz Beļģiju.
Aizkraukliete Sandra Vītola Ziemassvētku brīvdienas pavadīja mājās, bet jau pēc nedēļas dosies atpakaļ uz Beļģiju. Saistībā ar studentu apmaiņas programmu “Socrate” Sandra mākslas un mūzikas augstskolā Lēvenē apgūst flautas spēli.
Lielas cerības nelolo
Savu dzīvi saistīt ar mūziku Sandra izvēlējās, kad iestājās Aizkraukles mūzikas skolas flautas klasē. Pirms trijiem gadiem viņa kļuva par Latvijas Mūzikas akadēmijas pūšamo instrumentu nodaļas studenti, iekļūstot grupā, kurā studentiem mācības apmaksā valsts. “Mūs sabiedēja, ka iestājeksāmenos būs ļoti liela konkurence, jācīnās par katru punktu, jo no sešām pretendentēm uzņems tikai divas. Iemesla tik lielam satraukumam patiesībā nebija, jo uzņēma piecas flautistes,” atceras Sandra.
Studējot otrajā kursā, jauniete pieteicās starptautiskajā studentu apmaiņas programmā “Socrate”. Taču lielas cerības neloloja, jo biju dzirdējusi, ka iegūt finansējumu studijām ārzemēs nemaz neesot tik viegli. Tomēr Sandrai veicās, un jau pēc pāris mēnešiem viņa saņēma ziņu, ka jāpošas ceļā. Tas bija iespējams, pateicoties gan “Socrate” piešķirtajai stipendijai, gan Kultūrkapitāla fonda atbalstam. Sandra stāsta, ka bija apjukusi un pat nedaudz nobijusies, kā viss risināsies tālāk. Taču jaunieti atbalstīja gan viņas māte Irēna, gan māsa Inga, kā arī citi tuvinieki un draugi.
Stāsta par Latviju
Sākumā bija domāts doties studēt uz Ķelni Vācijā, taču profesors Bertens d”Hollanders, kurš uz pusgadu kļuvis par Sandras flautas skolotāju, ieteica izvēlēties Lēveni Beļģijā. Viņš māca studentus abās vietās.
Septembrī par aizkrauklietes mājām kļuva Lēvene, kur mākslas un mūzikas augstskolā dažādus mūzikas instrumentus apgūst jaunieši no daudzām pasaules valstīm. Sandra ciešāk sadraudzējusies ar īriem. Pēc pāris mēnešu dzīves studentu kopmītnēs par Latviju tagad zina gandrīz visi to iemītnieki. “Sākumā dusmojos, ka Latviju jauc ar Lietuvu. Daži zināja, ka pie mums noticis “Eirovīzijas” konkurss, citi bija dzirdējuši, ka pasākums bijis Igaunijā. Stāstīju visiem par mūsu valsti, un tagad gandrīz katrs zina, kur ir Latvija,” saka Sandra.
Franču mēlē ielauzīties grūti
Jauniete atzīst, ka akadēmijā Latvijā lielāku vērību velta teorētiskajām zināšanām, bet Beļģijā pasniedzēji uzsver spēlēšanas tehniku, prasmi un muzikālās dotības. “No mums prasa daudz lielāku atdevi, nekā tas bija mājās. Var teikt, ka ir tikai flauta un nekas cits,” piebilst Sandra. Priekšmetus, kurus Lēvenē māca angļu valodā, Sandra jau apguvusi Latvijā, tāpēc viņa apmeklē tikai flautas nodarbības, spēlē akadēmijas pūtēju orķestrī un ansamblī. Sākumā viņa bija iekļauta arī koristu grupā un pat piedalījās muzikāla uzveduma “Žanna d” Arka” iestudējumā. Tas bija franču valodā, bet jauniete šo valodu vēl nav apguvusi, tāpēc iemācīties dziesmu vārdus bija ļoti grūti. Taču beigās viss bija labi, un iestudējums Sandrai palicis atmiņā kā lielisks pasākums. Februārī kopā ar pūtēju orķestri Sandra dosies nelielā koncerttūrē.
Brīvība palīdz
Sandra kopš bērnības nodarbojas arī ar sportu, tāpēc brīvajā laikā viņa kopā ar citiem studentiem uzspēlē basketbolu vai dodas uz tuvējo stadionu skriet. Par sportu var parunāt arī ar savu skolotāju, jo viņš interesējas par futbolu. Jauniete atzīst, ka Beļģijas augstskolā studentiem un skolotājiem ir daudz brīvākas attiecības. Viņi viens otru uzrunā ar “tu”, un vakariņas studentu pulkā skolotājam nav nekas neparasts. Latvijā attiecības starp skolotājiem un studentiem ir daudz “stīvākas”. Pateicoties studijām ārzemēs, Sandra arī pati kļuvusi atvērtāka un drošāka kontaktos ar citiem cilvēkiem.
Lai vairāk iepazītu valsti, kurā viņa mācās, aizkraukliete apmeklējusi botānisko dārzu, mūzikas instrumentu muzeju, citas ievērojamas vietas, iepazinusi Lēvenes arhitektūru.
Aicina palikt ārzemēs
Studentu apmaiņas programmā noslēgtais līgums par studijām ārzemēs paredz, ka Sandrai jāatgriežas februārī, taču profesors d”Hollanders aicinājis jaunieti studēt Beļģijā ilgāk. Latvijas pasniedzēji piekrituši, ka jaunā mūziķe ārzemēs mācīsies līdz aprīlim.
Taču Sandra saņēmusi uzaicinājumu mācīties arī Ķelnē. “Kopā ar pasniedzēju aizbraucu uz Ķelni, kur viņš mani iepazīstināja ar pasaules līmeņa flautas skolotāju Robertu Vinnsu. Notika paraugstunda, pasniedzējs noklausījās, kā spēlēju, un piedāvāja pie viņa mācīties,” stāsta flautiste.
Jādomā par nākotni
Sandra apzinās, ka gada laikā Lēvenē vai Ķelnē apgūtu daudz vairāk nekā Latvijā, tomēr viņa nevēlas pamest studijas dzimtenē un labprāt vispirms iegūtu Mūzikas akadēmijas diplomu. Taču nevar noliegt, ka Latvijā ir niecīgas iespējas veidot flautistes karjeru. Var strādāt mūzikas skolā (par to Sandra pagaidām nedomā), ir arī vairāki profesionāli orķestri, taču flautistu vakanču tajos nav. Tāpēc Sandra nonākusi nopietnas izvēles priekšā, un pieņemtais lēmums var mainīt viņas dzīvi.
“Lai ko arī izlemtu, esmu apmierināta ar gūto iespēju. Ir svarīgi kaut kur aizbraukt, lai redzētu, kas notiek citur pasaulē, un smeltos jaunu pieredzi,” saka aizkraukliete.
