Par āpšu ēdienkarti dzirdēti dažādi stāsti. Savos nakts klejojumos viņi reizēm ielavās lauku sētās un apēd ogu krūmos perēt paglabājušās vistas, nesmādējot arī aizperētās olas. Kalvenes zoodārzā “Cīruļi” āpšu ģimenes ēdienkartē iekļauts arī biezpiens, āboli un burkāni.
Droši vien ogu laikā mežā āpši uzēd mellenes un citas ogas, purvos panašķojas ar lācenēm. Bet tas, ka dzīvnieciņš varētu apšķibīt arī ērkšķogu jeb, kā Kurzemē saka, krizdoļu krūmus, gan prātā var ienākt tikai retajam.
Kolēģes Itas lauku mājas ir pāris kilometru attālumā no lielākiem mežu masīviem. Sēnēs ejot, tur redzētas gan alas, gan āpšu pēdas pie tām. “Jau kādu laiku ievēroju, ka krizdoļu krūma apakšējos zaros ogu kļūst aizvien mazāk,” stāsta Ita. Vaina novelta uz vistām, kuras arī reizēm savā vaļā staigājušas pa dārzu. Bet kādu pēcpusdienu Ita pie ogu krūma pārsteigusi īsto palaidni. “Dārzs mums tāds vecs, pārdesmit metru no mājas. Tur aug gan jasmīnkrūmi, gan vecas ābeles. Eju uz sava iecienītā krizdoļu krūma pusi un dzirdu, ka šņakst kaut kas. Pirmajā mirklī domāju, ka sivēns — tāds strīpains! Paliku uz vietas un ieskatījos vērīgāk — uz pakaļkājām paslējies, ar priekšķepiņām pieturot zaru, manas krizdoles šņakstināja āpša kungs.” Pārsteigumā Itai izsprucis: “Klausies!” Ar to pieticis, āpsis turpmāko runu neesot uzklausījis. “Taču diži nobijies arī neizskatījās. Lēnām nolaidās uz visām četrām un, apaļo dupsi grozīdams, čāpoja prom.”
Ievārījumam ogu vairs neesot iznācis, vien uzēšanai.
