Pļaviņu novada Vietalvas pagastā kapusvētkos, Jāņos, bērēs, kāzās, citos godos un pasākumos dzied pagasta sieviešu vokālais ansamblis. Vietalvietes kopā sanāca pirms trīsdesmit gadiem, bet kā “Zīles” viņas pazīst piecus gadus.
30 gados 50 dziedātāju
Vietalvas pagasta sieviešu vokālo ansambli kopš 1986. gada ar nelieliem pārtraukumiem vada Marita Vaivode, kura ir arī Skrīveru mūzikas skolas skolotāja. Pirmā kolektīva vadītāja bija Alla Zaharovska, neilgu laiku arī Elita Freimane.
Ansambļa sastāvs šajos gados bieži ir mainījies, pavisam “Zīlē” dziedājušas ap 50 sieviešu, kuplākais skaits bijis ap 10 dziedātāju. Kopā ar vadītāju patlaban kolektīvā ir astoņas dalībnieces, kopš pirmajiem mēģinājumiem ansamblī dzied Spodra Magone. Jaunākās dziedātājas — Laura Stoma, Marina Delikatnaja — pievienojušās nesen. Vairākas bijušās ansambļa dalībnieces devušās uz ārzemēm.
Mēģinājumi “Zīlēm” notiek reizi nedēļā. Kad gatavojās jubilejas koncertam, sanāca kopā, cik bieži varēja. Tālāko ceļu uz mēģinājumiem šogad mēro Edīte Doštere, kura strādā Rīgā.
No “Zīļuka” uz “Zīlēm”
“Līdz 2006. gadam bijām Vietalvas pagasta sieviešu vokālais ansamblis bez nosaukuma,” stāsta Mairita Pavloviča, vokālā ansambļa “Zīles” dalībniece, Vietalvas pagasta kultūras darba organizatore. “Vietalvā ir bērnudārzs “Zīļuks,” un vairākas ansambļa dalībnieces ir tā bijušās audzēknes, te ir arī Ausekļa ozols. Sasaistot šos simbolus, radās ansambļa nosaukums.”
“Zīlēm” izveidojušās dažādas tradīcijas. Parasti mēģinājumi notiek pagasta bērnudārza telpās, taču dažreiz ansambļa dalībnieces pulcējas atpūtas bāzē “Mailes”, padzied un pēc tam iet pirtī. “Vasarā viena meitene gatavojās precēties, un mēs, “Zīļu” dziedātājas, sarīkojām vecmeitu ballīti,” stāsta Mairita. “Bija zaķu ausis, iešana pa pagastu ar grabošām skārdenēm un citas izdarības. Piedalījāmies arī viņas kāzās, dziedājām.”
Lai svētki visiem
“Sākumā tas bija tradīciju ansamblis,” stāsta Mairitas kundze. “Dziedāja kāzās, bērnības, pilngadības svētkos, visos sadzīves godos.” Tagad repertuārā ir arī garīgās dziesmas, tāpēc “Zīles” dzied arī kapusvētkos, svecīšu vakaros. Dziesmas šajos pasākumos lielākoties ir no baznīcas dziesmu grāmatas. “Bet šoruden svecīšu vakaram vadītāja pati izvēlējās dziesmas, ir arī tādas, ko šādiem gadījumiem var pielāgot,” teic Mairita Pavloviča. “Ar kapiem saistās arī tradīcija. Vietalvā cilvēki, kuru aizsaulē aizgājušajiem ir pirmie kapusvētki, pie kapa aicina muzicēt pūšaminstrumentu spēlētājus no Ērgļiem vai vokālo ansambli. Šogad kapusvētkos dziedājām arī divām ansambļa dalībniecēm.”
“Zīles” vienmēr dzied Ziemassvētku, Lieldienu koncertos, Jāņos. “Agrāk ansamblis Līgosvētkos kopā ar pagasta vadību devās uz tām mājām, kurās mīt Jāņi pensionāri,” stāsta Mairitas kundze. “Bet tagad rūpējamies, lai svētku noskaņu radītu visiem vietalviešiem, un Jāņus ielīgojam pagasta centrā.”
Kalni un lejas
“Zīles” ir sniegušas koncertus gan tuvējos pagastos, gan vokālo ansambļu sadziedāšanās reizē Vaidavā, gan ārpus Latvijas, piemēram, festivālā Ukmerģē Lietuvā. 2008. gadā “Zīles” pirmo reizi piedalījās lielajos Dziesmu svētkos. Marita Vaivode vada vēl vienu kolektīvu — vīru vokālo ansambli “Kalsnava”, un “Zīles” dažkārt koncertos dzied kopā ar vīriem. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Ērgļu mūzikas skolas skolotāju Pēteri Leibomu.
Kolektīva garastāvokļa barometrs atkarīgs no daudzām lietām. “Ir uzplūdi un atplūdi, ir brīži, kad viss iet uz “urrā”, bet ir arī tādi, kad šķiet — galīgi neiet,” atklāj Mairitas kundze. “Pirms krīzes pagasts vairāk atbalstīja, bet tagad viss no katra paša kabatas. Apkārt valdošā gaisotne nospiež, brīžos, ja kritumam tiek pāri, viss lēnām iet kalnā. Visos pašdarbnieku kolektīvos vēlme darboties atkarīga tikai no pašu entuziasma.”
