Sabiedrību satrauc, ka donorus neinformē par viņu asinīs atklāto C vīrushepatītu. Veselības ministrija atgādina, ka saskaņā ar Ārstniecības likumu katram donoram pašam jāinteresējas par savu asins analīžu rezultātiem.
Sabiedrību satrauc, ka donorus neinformē par viņu asinīs atklāto C vīrushepatītu. Veselības ministrija atgādina, ka saskaņā ar Ārstniecības likumu katram donoram pašam jāinteresējas par savu asins analīžu rezultātiem. Slimniekiem nav jābaidās inficēties, jo nekvalitatīvās donoru asinis nekavējoties iznīcina.
Datu patiesumu apliecina ar parakstu
Pirms asins nodošanas donoram ar parakstu donora kartē jāapliecina, ka viņš par sevi sniedzis pareizas ziņas un uz ārsta jautājumiem atbildējis patiesi. Tas jādara tāpēc, lai ārstniecības iestāde vai vietējais epidemiologs varētu ar donoru sazināties un informēt par asins analīzes rezultātiem.
Diemžēl nereti donori norāda nepareizus datus, īpaši dzīvesvietu, kā arī nereaģē uz epidemiologa aicinājumu ierasties uz pārrunām pie speciālista vai ģimenes ārsta.
Pārbauda pēc Eiropas Savienības prasībām
Veselības ministrijas speciālisti galvo, ka slimniekiem nav jābaidās inficēties ar slima donora asinīm. Īpaši ar tādām, kurās atklāts C vīrushepatīts. Donoru ziedotās asinis mūsu speciālisti izmeklē atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un pārbaudi veic asins nodošanas dienā. Ja tajās konstatē kaut ko sliktu, asinis noraksta — tās iznīcina un medicīnā nekādā gadījumā neizmanto.
Asinis pārbauda neatkarīgi no to ziedošanas vietas un testē divās sertificētās laboratorijās — Valsts asinsdonoru centrā Rīgā un Rēzeknes asinsdonoru centrā.
Par analīzēm jāinteresējas pašam
Pēc Valsts asinsdonoru centra datiem, 2002. gadā asinis nodotas 78850 reižu, no tām 0,7% gadījumu ziedotās asinis nav izmantotas konstatētā C vīrushepatīta dēļ. Donors par savu analīžu rezultātiem var interesēties Valsts asinsdonoru centrā Rīgā, Sēlpils ielā 6, vai zvanot pa tālruni 7471491.
C vīrushepatīts — “klusais slepkava”
Kāpēc C vīrushepatīts ir tik bīstams? Atbild Sabiedrības veselības aģentūras Jēkabpils filiāles Aizkrauklē epidemioloģe Ilze Sarma:
— Pret C vīrushepatītu nav vakcīnas, tāpēc profilakse ir nespecifiska. Ar to var inficēties, saskaroties ar slimnieka asinīm, gļotādu, intravenozi lietojot narkotikas un seksuāli transmisīvā ceļā. Saslimušais gadiem ilgi var justies labi, ne velti šo infekciju sauc par “kluso slepkavu”. Tāpēc katram cilvēkam, kaut arī viņš nav donors, asinis C vīrushepatītam regulāri jāpārbauda.
Kad mūsu dienests no Valsts asinsdonoru centra saņem informāciju par donoru inficēšanos ar šo slimību, mēs par to ziņojam ģimenes ārstam vai pašam slimniekam. Šo informāciju neizpauž.
Infekcijas ārstēšana ir sarežģīta, ilgstoša un bieži mazefektīva. Arī ļoti dārga. Galīgā diagnoze — aknu ciroze vai aknu vēzis, kurš patlaban nav izārstējams.
***
Fakts.
Aizkraukles rajonā ar C vīrushepatītu saslimuši:
2001. gadā — 5 pacienti (4 no viņiem donori),
2002. gadā — 16 pacientu (12 donoru),
2003. gadā — 16 pacientu (visi donori).
