Vēroju pēdējo TV raidījumu, kurā piedalījās Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs G. Libeks, kā arī divi ministri: izglītības un zinātnes — K. Šadurskis — un vides aizsardzības un reģionālās attīstības — K. Gerhards. Runa bija par izglītības sistēmas reorganizāciju, un šoreiz tā ļoti konkrēti skāra Jaunjelgavas vidusskolu, šauboties par to, vai nākamajā mācību gadā būs iespēja atvērt skolā 10. klasi.
Varētu daļēji piekrist tam, ja ļoti mazs skolēnu skaits, apmācība kļūst nerentabla, bet ne nekvalitatīva. Nevaru izprast arī to, ka neņem vērā faktoru — mazajās klasēs skolēnu skaits ir krietni virs 20. Likvidēt var ātri, bet pēc tam atgūt vidusskolu būs praktiski neiespējami. Jā, Aizkraukle ir 15 km attālumā, bet bez mācību stundām skolēnam ir arī citas aktivitātes skolā, un Jaunjelgavā tās ir aktuālas. Rodas jautājums, kad skolēni dosies mājās? Vai viņus vedīs skolas autobuss vairākkārt, tos, kas nepiedalās ārpusklases pasākumos, agrāk, kas piedalās — vēlāk? Vai arī šādiem “iebraucējiem” nebūs nekas cits paredzēts kā vien mācību stundas?! Augstie ministriju kungi, ņemot vērā arī to, ka Jaunjelgavas vidusskola ir vienīgā vidusskola novadā, tai ir jāpastāv!
Iespējams, vajag domāt par skolas profesionālu orientāciju nākotnē, bet te saskaramies ar cienījamā ministra Gerharda kunga izteikumiem par to, ka ministrija strādā pie jaunas novadu reorganizācijas! Godātais ministra kungs, rit tikai astotais gads kopš pēdējās reorganizācijas, teiktu, ļoti neveiksmīgās un ekonomiski neizdevīgās. Ministrijai acīmredzot nav citu darbu kā vien reorganizāciju plānošana… Manā skatījumā pašā ministrijas nosaukumā — reģionālā attīstība — ir viss pateikts. Cienītie, jums tiešām būtu jārūpējas par reģionu attīstību, kopīgi ar citām ministrijām un pašvaldībām izstrādājot attīstības perspektīvo plānu novadiem (lai gan arī nosaukums ir absurds — Latvijā ir novadi Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un galu galā arī Sēlija). Iespējams, vispirms jārada šo reģionu perspektīvās attīstības programma, kaut gan — kā var radīt programmu reģionu attīstībai, ja nav īsta ilglaicīga valsts attīstības plāna… Tāda plāna, kas nemainītos ar katras nākamās Saeimas, ar katras valdības vai ministra maiņu.
Pēc profesijas esmu celtnieks un nevaru iedomāties, kā var uzbūvēt normālu ēku, ja tai nav projekta? Bet valsti jūs būvējat, jaucat un lipināt jau 26. gadu bez noteikta ilglaicīgas attīstības plāna. Cik ilgi tā var turpināties? Uzskatu, ka jārada starpministriju ilglaicīgs attīstības plāns (piemēram, 10 gadiem), kurā jāparedz darbības galvenie virzieni ražošanā, lauksaimniecībā, rūpniecībā. Un galu galā jādefinē, kādā virzienā ies valsts ekonomiskā attīstība, — vai tā būs rūpniecība, lauksaimniecība vai cits novirziens. Tad arī būs skaidrība par nepieciešamo izglītības sistēmu, ne-
pieciešamajiem speciālistiem valstī.
Ja Saeimai un valdībai šādi uzdevumi ir par grūtiem, mēs turpināsim malties kā līdz šim un nebrīnīsimies par to, ka iedzīvotāji pamet valsti, kurai nav skaidra nākotnes redzējuma, nav skaidras attīstības perspektīvas, kā nodrošināt saviem iedzīvotājiem cilvēkcienīgu dzīvi visās tās jomās. Manuprāt, jāsāk ar to, ka vajag domāt vairāk ar pašu galvām un ne vienmēr tikai ar ES padomiem.
Varētu šo tēmu turpināt vēl ilgi un runāt gan par liekajiem darbiniekiem, piemēram, VID un vairākās ministrijās, par nodokļu politikas nesakārtotību, par korupciju, par tiesvedības kūtro darbu, bet tad jau sanāks vesels apcerējums. Dod Dievs, ja no minētā kaut kas uzlabotos…
