Modernās tehnoloģijas, kā globālā pozicionēšanas sistēma (GPS), kļūst arvien ikdienišķākas. Pateicoties satelītiem, ar mazu ierīci kabatā varam noteikt vietu, kur esam, jebkur pasaulē. Sadarbojoties datorspeciālistiem un lauksaimniekiem, nu arī kombainu vai traktoru ar minerālmēslu izkliedētāju var aprīkot ar satelītnavigatoru, lai noteiktu vietu uz lauka, fiksētu tajā ražību, izkliedētu tik minerālmēslu, cik nepieciešams konkrētajam lauka nogabalam.
Šo jauno tehnoloģiju izstrādē aktīvi piedalās arī LLU Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros.
Ar niecīgiem
zaudējumiem
Institūta darbinieki šoruden izvērtē, kas paveikts pirmajā no trīs gadus ilgā projekta. Tajā ietverta tehnoloģisko procesu izstrāde vides piesārņojuma mazināšanai, lietojot minerālmēslus. Projekta zinātniskais vadītājs lauksaimniecības doktors Jānis Vigovskis stāsta, ka mērķis ir izstrādāt minerālmēslu iestrādes tehnoloģiju jauninājumus un programmnodrošinājumu, kas Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ļautu izmantot agroķīmiskās kartes un ar GPS aprīkotus datorizētus minerālmēslu izkliedētājus. Tas savukārt nodrošinātu gan mazāku vides piesārņojumu, gan saražotās produkcijas konkurētspēju, jo samazinātu tās pašizmaksu.
Pašlaik Latvijā nav datorprogrammas minerālmēslu izsējai, kurā būtu apkopoti gan augsnes dati, mēslošanas normatīvi, kā arī valsts normatīvo aktu prasības, tā teikt, lai zemniekam labi un likums nebūtu pārkāpts. Vienkāršāk sakot, lai zemnieks, braucot pa lauku, redzētu, cik kurā vietā daudz fosfora, kālija vai citu minerālmēslu, cik liels zemes skābums, un vairāk mēslotu vai nemēslotu attiecīgo gabalu.
Viens no diviem
unikālajiem
Lai ieceri realizētu, vispirms jāveic sarežģīti pētījumi. Vieni no tiem notiek Skrīveru novadā, mēslošanas stacionārā “Sidrabiņi”. Tur 1,6 hektāru platībā izveidots 16 lauciņu, kurus dažādi mēslo un kaļķo. Ar ierīkoto drenāžu, kurai pieslēgta moderna datortehnika, zinātnieki uzskaita gan drenu ūdeņu daudzumu, gan vēlāk laboratorijā nosaka to ķīmisko sastāvu.
Viens no pētījuma uzdevumiem ir noteikt optimālo minerālmēslu daudzumu, kuru lietot, lai konkrētajā laukā sasniegtu visaugstāko ražību un tajā pašā laikā gruntsūdeņos nenonāktu pārāk daudz šī paša mēslojuma, kas ir gan finansiāli neizdevīgi, gan kaitē dabai. Projekta otra daļa paredzēta sadarbībai ar Valsts augu aizsardzības dienestu, agroķīmiskās kartes, kā arī programmatūras, kuru izmantot dažādu ražotāju minerālmēslu izkliedētājos, izstrādei. Liels devums šo pētījumu nodrošināšanā ir profesora Jura Štikāna 1981. gadā Skrīveros ierīkotais, Latvijā vienīgais stacionārs, kurš jau 30 gadu dod iespēju analizēt ar dažādiem minerālmēsliem dažādos daudzumos mēslotu lauku un no drenām akās nonākušā ūdens sastāvu. Eiropā esot aptuveni simts dažādu ilggadēju izmēģinājumu lauku, kurus izmanto vairāk kā 30 gadu, bet Latvijā vien divi — Skrīveros un Priekuļos. Par Eiropas Savienības projekta līdzekļiem šis stacionārs aprīkots ar modernu elektroniku, kas atvieglo gan zinātnieku darbu, gan dod daudz precīzākus un pilnīgākus datus. Tādējādi maksimāli precīzi iespējams noteikt, cik ilgā laikā un daudz barības vielu no katra konkrēta lauciņa izskalojas.
Novēro upi
Saskaņā ar šo projektu ūdens analīzes veic arī dabiskos apstākļos — blakus stacionāram esošajā Pulksteņupītē. Tajā ieplūst ūdens no aptuveni 1000 hektāru līdzās esošās platības ar vairākām lauku saimniecībām, kurās nodarbojas ar piensaimniecību, graudkopību. Te ir arī nedaudz neapstrādātu platību, kas kopumā atbilst vidējam zemes apsaimniekošanas modelim Latvijā, un tādēļ arī iegūtie dati būtu vidējais rādītājs par lauksaimniecības radīto piesārņojumu. Līdz šim šajās saimniecībās veiktas aptaujas par mēslošanas intensitāti, ražību, lopu skaitu, un pietrūkst vien pēdējā posma — datu par ūdens daudzumu, kurš noteiktā laika vienībā ieplūst upītē.
Viens no elementiem, kurš drenu ūdens paraugos sastopams visbiežāk un arī nemēslotajās platībās, ir slāpeklis. Tas augsnē rodas, sadaloties organiskajām vielām, un rada tā saucamo dabisko fonu, kas veido līdz 4 kilogramiem no hektāra gadā. Ar minerālmēsliem apstrādātā laukā izskalojums ir līdz 20 kg no hektāra un, piemēram, Dānijā — pat 30 kilogramu. Skrīverieši eksperimentālajā laukā izmanto četras mēslojuma pakāpes — 45, 90 un 135 kilogrami hektāram, kā arī vienu lauka daļu nemēslo vispār.
Pagaidām aptuveni
Šādi pētījumi nepieciešami, lai pēc iespējas precīzāk datoram “pateiktu priekšā”, cik kilogramu mēslojuma hektāram nepieciešams. Ne tikai izskalojamība, tikpat svarīgs ir gan augsnes mehāniskais, humusa saturs, priekšaugi. Apvienojot visus šos datus un ievadot tos datorprogrammā, būs arī iespēja noteikt nepieciešamo mēslojuma devu. Ko līdzīgu varot veikt arī šobrīd, izstrādājot mēslošanas plānu, ņemot vērā lauka vēsturi, pašreizējo augsnes sastāvu, arī plānoto ražību. Vien šāda mēslojuma izkliede ir ļoti aptuvena, un tāpēc joprojām būs vietas, kuras pārmēslos, jo augsnes īpašības šajās vietās ir atšķirīgas, bet izsētā mēslojuma deva ir vienāda visam laukam.
Kā šāda sistēma pēc programmatūras izveides darbotos? Pa lauku brauktu augsnes paraugu ņēmējs ar uzmontētu GPS iekārtu un ņemtu augsnes paraugus, vienlaikus reģistrējot paraugu ņemšanas koordinātas. Pēc koordinātām, augsnes analīzēm un projektā iegūtajiem datiem tiktu izveidota karte, kuru ievadītu minerālmēslu izkliedētāja vadības blokā. Izkliedētājs, nonākot vietā, piemēram, ar zemu fosfora saturu, iestrādās augsnē iztrūkstošo daudzumu, ņemot vērā visus iepriekš iegūtos datus. Vigovska kungs stāsta, ka darbībā šādu sistēmu esot iepazinis Dānijā un tā laukā darbojusies pārliecinoši. Latvijā dažās saimniecībās, kombaini, kas aprīkoti ar GPS vien ražības uzskaitei. Lai izmantotu ar datoru vadāmu minerālmēslu izkliedētāju, nav jāiegādājas pati modernākā lauksapstrādes tehnika. Ja tajā iebūvēti svari, tam iespējams pievienot arī datorsistēmu ar GPS vadību.
