Cilvēki ziņo, ka šogad īpaši daudz saradies čūsku. Bioloģijas zinātņu doktors un sertificēts dabas aizsardzības eksperts rāpuļu un abinieku sugu jomā, Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš teic, ka čūsku ar katru gadu tiešām kļūst vairāk, jo klimats mainās, un ar viņām cilvēkiem jāsadzīvo.
Kā atšķirt un kāpēc tik daudz?
“Kā zināms, Latvijā ir trīs sugu čūskas: odze, kas ir cilvēkam indīga, zalktis, kas nav indīgs, un gludenā čūska, kas ir ļoti reta, cilvēku tuvumā nedzīvo un cilvēkam nav indīga. Odzei ir zigzaga svītra, zalktim — divi dzelteni, balti vai oranži plankumi uz galvas. Ja nav ne zigzaga, ne plankumu, tad tā ir trešā čūska. 90 % čūsku var atšķirt pēc ārējām pazīmēm, bet gadās arī pilnīgi melnas odzes un pilnīgi melni zalkši — melanisti. Tos var atšķirt pēc acu redzokļiem, bet tas ir riskanti. Ja acs zīlīte ir kā kaķim — vertikāla, tad tā ir odze. Ja acs zīlīte ir apaļa kā cilvēkam, tad šī čūska nav indīga. Bet tas darbojas tikai Latvijā,” saka Mihails Pupiņš. Ja čūska garāka par metru, tad visdrīzāk tā nav odze, ja ātri mūk, tad visdrīzāk ir zalktis, jo odze lielākoties nemūk tik strauji.
Viņš saka, ka pie mājām pārsvarā dzīvo zalkši, tomēr latvieši pēdējā laikā aktīvi braukā pa visu pasauli, tāpēc teorētiski iespējams, ka kāds kaimiņš atvedis kaut ko nesaprotamu, piemēram, no Taivānas. “Personīgi pats esmu ķēris Latvijā atvestos pitonus, bija sabraukta divmetrīga žņaudzējčūska, trīsmetrīgs pitons dzīvoja kanalizācijā. Pats noķēru arī vienu indīgu čūsku cilvēkam virtuvē cepeškrāsnī. Tāpēc herpetologu likums skan: ja tu nezini, kas tas ir, vajag uztvert to kā indīgu čūsku! Tas ir ļoti svarīgi,” viņš uzsver.
Agrāk Latvijā klimats bija aukstāks, čūskas ziemoja alās, lielākā daļa ziemā izmira. Tagad čūskas ziemā neizmirst tādā daudzumā, jo ziemas ir siltas. Tāpat padomju laikos viss bija uzarts, apliets ar visādām ķimikālijām, minerālmēslojumu, indēm utt. Šie lauki nebija laba vieta čūsku dzīvei, tāpēc ap apdzīvotām vietām un pilsētām čūskas nedzīvoja. Pašlaik lielas platības aizaug ar krūmājiem, ir pamestas ēkas, meliorācija nedarbojas, kļūst mitrāks. Tas viss pozitīvi ietekmē čūsku dzīves apstākļus. “Čūskas vairosies un nāks tuvāk cilvēkam. Daugavpilī esmu ķēris odzes un zalkšus gan pie daudzdzīvokļu māju durvīm, kur bērni spēlējas, gan pilsētas parkos, gan vietējā juvelierveikala pagalmā, gan savās mājās, turklāt gan pirmajā, gan otrajā stāvā. Esmu ķēris čūskas gan zem ledusskapja, gan zem gultas otrajā stāvā. Čūskas nāk pie cilvēka, un mēs nevaram neko mainīt. Mums jāsadzīvo ar čūskām,” secina M. Pupiņš.
Viņš saka, ja tas ir zalktis, tad nevajag uztraukties, jāpriecājas, ka pie tevis dzīvo tik forša čūska, kas nav indīga. “Tā ir Latvijas tradicionālā čūska, uz ID kartēm mums pat ir zalkša zīme. Zalkši — tas ir normāli. Zalktis ļoti ātri pierod pie cilvēka — kā mājas kaķītis. Viņam patīk slēpšanās vietas — zem malkas, šīfera plāksnes, dīķīši. Ja negribat, lai čūska dzīvo jums blakus, tad vispirms visiem ģimenes locekļiem, īpaši ļoti mazajiem un vecajiem, jāizskaidro, kā var atšķirt čūskas, kādas ir bīstamas, ka jāsauc ārsts, ja iekož. Ļoti svarīgi paskaidrot, ka tad, ja redz čūsku, pieskarties tai nedrīkst, drošs attālums līdz čūskai ir divi metri (vismaz divi trīs soļi). Ja bērns pamana čūsku, jāskrien pie vecākiem,” skaidro M. Pupiņš.
Ko darīt, lai nelien pie mājas?
Ja apkārt dzīvo čūskas, tās palaikam atnāks ciemos gluži kā ciemiņi. Lai čūskai pagalms nepatiktu, vispirms jānopļauj zāle. Ja aug krūmi, tie jāpaceļ vai jāizgriež zari. “Čūska meklē slēptuvi. Jāskatās, lai pagalmā nemētātos dažādas mantas, piemēram, skārds, šīferis, dēļi, malka utt. Jāaizber peļu, žurku alas, ja tādas ir pagalmā. Čūskas ir sliktas racējas, bet alas tās izmanto. Jārūpējas, lai nekur nav mitras vietas, piemēram, kur tek laistīšanas šļūtene, lai netek ūdens un neveidojas peļķīte,” pamāca M. Pupiņš. Viņš stāsta, ka labākais variants ir uzlikt žogu vai piestiprināt pie esošā žoga plāksnes no gluda materiāla, pie kura čūskai grūti pieķerties. Aptuveni 20 centimetru dziļumā tās jāierok zemē, lai čūskas neatlīstu pa alām, un virs zemes jāatstāj apmēram 40 centimetru augstumā. Vēl ir ķīmiskas vielas čūsku atbaidīšanai un dažādi ultraskaņas atbaidītāji.
“Īpaši čūskas iet mājās un pagrabos rudenī meklēt vietu ziemošanai. Tad jāpārbauda māja un īpaši ap caurulēm apmēram metra augstumā visi caurumi jāaizpūš ar putām. Var arī aizlīmēt, jo čūska negrauž. Ja mājās redzat zalkti, to var ņemt rokās, tikai uzmanīgi, jo viņš ir trausls, ielikt spainī ar vāku un no mājām kādus trīs četrus kilometrus palaist. Odzi rokās gan neņemiet, bet sist nost arī nabaga dzīvnieku nevajag, jo odzes te atnāca, pirms sāka dzīvot cilvēks. Jāpaņem metru, pusotru gara slota un čūska lēnām jāievirza spainī, jāaizved apmēram piecus kilometrus mežā un jāizlaiž. Galējas nepieciešamības gadījumā pie ieejas durvīm var uzlikt finieri vai kartona gabalu un noziest to ar žurku līmi, tad čūskas pāri tikt nevarēs,” saka M. Pupiņš. ◆
Uzziņa
Mihails Pupiņš aicina ziņot par rotana un bruņurupuču izplatību Latvijā. “Mēs cīnāmies visā Latvijā pret invazīvām sugām, kas būtu bīstamas herpetofaunai. Uzvarējām LVAFA projektā, kur jāmeklē visā Latvijā eksotiskie bruņurupuči un zivs — rotans, kā arī vēl divas parazītiskas slimības, kuras gan var noteikt tikai laboratorijā. Ja esat dabā redzējuši jebkādu bruņurupuci vai rotanu, tad lūgums ziņot “Dzirkstelei” (info@dzirkstele.lv) vai Mihailam Pupiņam (mihails.pupins@gmail.com).
