Bieži vien medijos policija atgādina un piekodina — neuzticiet savus bankas un personas datus citiem, pat ne radiem, draugiem un paziņām, neglabājiet makā internetbankas paroles, bet daļa cilvēku saviem paziņām un draugiem tik ļoti uzticas, ka viņus izmanto ļaunprātīgas krāpšanas nolūkos.
Sākums parasti ir it kā nevainīgs un šaubas nerada. Dace Savčenko kādai personai lūdza pateikt “SEB bankas” kontu, lai tajā ieskaitītu naudu sev. Vīrietis iedeva gan bankas karti, gan pateica PIN kodu, lai viņa varētu naudu arī izņemt. Taču sieviete no vīrieša naudasmaka slepus izņēma arī lapiņu ar internetbankas parolēm un kodu karti. Pēc tam savā dzīvesvietā Daudzeses pagastā, norādot svešus datus, internetā reģistrējās 50 latu “ātrā” kredīta saņemšanai. Tajā pašā dienā viņa no bankomāta Aizkrauklē izņēma 45 latus, 1,70 latu iztērēja degvielas uzpildes stacijā Aizkrauklē, bet 3,20 latu — veikalā “Mego” Jēkabpilī. Nākamajā dienā viņa citā interneta vietnē reģistrējās 150 latu “ātrā” kredīta saņemšanai, norādot tos pašus citas personas datus, taču firma kredītu atteica. Sieviete pieprasījumu ar svešiem datiem internetā nosūtīja vēl trešajai “ātro” kredītu firmai, taču arī tā naudu nepiešķīra.
Lietiskais pierādījums bija disks ar “SEB bankas” videonovērošanas kameras ierakstu, un likumsargi šādas darbības kvalificēja kā krāpšanu nelielā apmērā. Apsūdzētā tiesas sēdē atzina sevi par vainīgu. Tā kā agrāk sieviete nav sodīta, viņas apgādībā ir piecus gadus vecs bērns un vienīgie ienākumi ir ģimenes valsts pabalsts, Aizkraukles rajona tiesa uzskatīja, ka naudassods ir neatbilstošs soda veids, tādēļ piemēroja 180 stundu piespiedu darba. Cietusī — a. s. “4finance” — bija pieteikusi kaitējuma kompensāciju — 81,50 latu, no tiem 50 latu bija aizdevuma pamatsumma, bet 31,50 latu — līgumsods. Tiesa nolēma piedzīt 50 latu, bet līgumsoda kompensāciju nenoteica. Pārējo summu firma var piedzīt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, valsts nodevu par to nemaksājot. ◆
