No 1. janvāra visiem suņiem Latvijā, kas sasnieguši 6 mēnešu vecumu, jābūt mikročipam un viņi jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā. Čipētiem jābūt arī kucēniem, kurus pārdod agrīnākā vecumā.
Par suņu čipēšanas lietderību daudz runāts, un šķiet, tā vēlreiz nav jāpierāda. Tomēr joprojām liela daļa suņu saimnieku nav ieinteresēti un četrkājainā drauga elektronisko reģistrāciju uzskata par bezjēdzīgu un nevajadzīgu. Neoficiāla statistika rāda, ka valstī ir aptuveni 260 tūkstošu suņu. Janvāra sākumā Lauksaimniecības datu centra, iestādes, kas reģistrē visus elektroniski identificētos jeb čipētos suņus, uzskaitē bija 72 406 suņi jeb provizoriski — trešā daļa.
Sods — līdz diviem simtiem
Viena no iestādēm, kas daļēji kontrolē noteikumu ievērošanu, ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ilze Meistere, dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, teica, ka iestādes darbinieki gan neveiks plānotas pārbaudes saimniecībās, lai konstatētu noteikumu ievērošanu. Gadījumos, kad PVD saņems ziņojumu par mājdzīvnieku (istabas) dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu vai, dodoties uz dzīvnieku novietnēm, darbinieki pārbaudīs tur esošos suņus un viņu atbilstību pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Ar speciālu šiem mērķiem paredzētu ierīci pārbaudīs, vai suns ir mikročipēts un attiecīgi arī reģistrēts. Veicot pārbaudes, piemēram, dzīvnieku novietnēs (putnu, cūku, liellopu), PVD ir tiesīgs pārliecināties, vai saimniecībā ir arī suns un vai tas ir apzīmēts un reģistrēts.
Suņu saimniekiem jāatceras, ka administratīvais sods par suņa neapzīmēšanu un nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskām personām ir no septiņiem līdz 210 eiro, juridiskām personām — no 15 līdz 350 eiro.
Baušķenieki četras reizes aktīvāki
Ko par suņu elektronisko identificēšanu stāsta Aizkraukles puses speciālisti?
Veterinārārsts Ingars Vuškāns teic, ka cilvēki laukos ir kūtri. Decembrī mikročipēts labi ja 20 suņu. Pats šo pakalpojumu dzīvnieku saimniekiem aktīvi nepiedāvājot, bet, ja interese ir, labprāt mikročipē un reģistrē. Jautāts par cilvēku mazo interesi, veterinārārsts teic, ka viens no iemesliem ir finanses, jo pāris desmitu eiro par vienu suni bieži nevēlas maksāt. Janvārī čipēti suņi Jaunjelgavā un Seces pagastā. Lielās noslogotības dēļ pēdējie vēl nebija ievadīti sistēmā.
Aizkraukles SIA “DK Vetmed PLUS” veterinārās klīnikas veterinārārsts Dāvids Kleimanis stāsta, ka decembrī mikročipēts un reģistrēts ap 50 suņu, tajā pašā laikā viens otrs veterinārārsts Bauskā to izdarījis četras reizes vairāk. Janvāra sākumā aizkrauklieši bijuši aktīvāki un čipēti 20 suņi. Stāstot par šīs procedūras izmaksām, Dāvids teic, ka tās atkarīgas no pārējām veicamajām procedūrām, jo mikročipējot pārbauda arī, vai suns ir vakcinēts, piemēram, pret trakumsērgu. Ja vakcīna nav bijusi vai tās iedarbība ir beigusies, to ieteicams veikt. Rezultātā saimnieks dažu desmitu eiro vietā var šķirties no trīs reizes lielākas summas, tāpēc čipēšana asociējas ar kaut ko dārgu.
Nereģistrēt ir bezjēdzīgi
Sabīne Lazdiņa no SIA “DK Vetmed PLUS” veterinārās klīnikas Aizkrauklē stāsta, ka klīnika ar suņu mikročipēšanu nodarbojas jau piekto gadu un reģistrācijas žurnālā pirmais ieraksts ir 2012. gada 28. novembrī. Demonstrējot čipēšanas procesu, viņa teic, ka tas ir līdzīgs parastai injekcijai — suņa ādu skaustā piepaceļot, ar vienreizējo šļirci zem ādas ievada rīsa grauda lieluma čipu. Mazāka auguma sunīšiem un citiem mikročipējamiem dzīvniekiem mikroshēma ievietota mazāka izmēra šļircē.
Ar mikročipa nolasītāju no tā var nolasīt unikālo numuru, kuru ievada, reģistrējot suni LDC. Numuru un datus par suni un tā saimnieku ieraksta īpaši šim nolūkam paredzētā veidlapā un vēlāk arī dublē LDC sistēmā. Turpat var atzīmēt arī vakcinācijas, sterilizācijas un citus datus par suni. Tāpēc suņu saimniekiem jāsaprot, ka tikai mikročipēt, bet nereģistrēt suni ir principā bezjēdzīgi. Gadījums ar atrastu, čipētu, bet nereģistrētu suni bijis arī Sabīnes praksē. Tā kā tas bija vietējais suns, saimniekus drīz vien atrada. Šādas situācijas pārsvarā izveidojās agrāk, kad suņu reģistrācija bija dārgāka un saimnieki nereti izvēlējās vienā mēnesī čipēt, otrā — reģistrēt. Cilvēciski, bet par otro procedūru viens otrs piemirsa. Sabīne teic, ka vasarā rīkoja akciju, devās izbraukumos uz novadiem, diemžēl atsaucība bija ļoti maza, vien no pāris suņu saimniekiem.
Visneaktīvākais novads — Nereta
Neretas puses veterinārārste Viktorija Kalniņa par iedzīvotāju kūtrumu teic, ka sākumā, kad šos noteikumus aktualizēja, informāciju par čipēšanu vairākkārt ievietoja pašvaldības izdevumā. Vēlāk, kad medijos parādījās informācija par it kā šo noteikumu neattiecināšanu uz lauku reģioniem, kā arī saistībā ar termiņa pagarināšanu iedzīvotāji bija apmulsuši. Ziemas mēnešos viens no faktoriem ir aukstums. Pirms kāda laika veterinārās prakses pārbaudēs speciālisti pieprasīja čipa lasītāja klātbūtni. Tā kā iekārta maksā ap trim simtiem eiro, Viktorija ar lūgumu palīdzēt to iegādāties vērsusies Neretas pašvaldībā. Saņemts atteikums, tāpēc iegādājusies to personīgi. Šobrīd viņai ir arī jaunās suņu pases, un tās ierasts izrakstīt katram mikročipētajam sunim. Vecās pases ir pazaudētas vai arī jaunais suns “manto” no vecā, kas gan neatbilst noteiktajām prasībām. Viktorija, līdzīgi kā Ingars Vuškāns, atzīst, ka pati viņai zināmos suņu saimniekus neuzrunās, aicinot uz šo procedūru, un tā paliek uz iedzīvotāju atbildības. Viņa arī saka — ja reiz cilvēks spēj turēt suni, rūpēties, barot viņu, tad reizi suņa mūžā var samaksāt par viņu pāris desmitus eiro.
Pļaviņiešiem ir skeneris
Einārs Zēbergs, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors, stāsta, ka par šo jautājumu nav domāts un lemts. Tā kā pašvaldība jau ilgāku laiku ir bez sava policista, tad ar dzīvniekiem, tajā skaitā suņiem, saistītos jautājumus risina sadarbībā ar veterinārārstiem, piemēram, gadījumos, kad čipētam noklīdušam vai automašīnas notriektam sunim būtu jāsameklē saimnieks. Pašlaik domes īpašumā nav iekārtas sunī ievadītās mikroshēmas nolasīšanai.
Pļaviņu pašvaldības izpilddirektors Aivars Bardovskis pārstāv vienu no mūsu pusē aktīvākajiem novadiem suņu mikročipēšanā. Viņš “Staburagam” stāsta, ka, iespējams, šāds rezultāts panākts, aktīvi darbojoties pašvaldības policistiem. Saistībā ar čipēšanu informācija vairākkārt bija publicēta pašvaldības izdevumā, kā arī novada mājaslapā internetā. Nekādu papildu līgumu, subsīdijas vai citādu atbalstu pašvaldība nesniedz, bet izpilddirektors nenoliedz, ka iedzīvotāji zvana un interesējas par iespēju reģistrēt mikročipēto suni. Ejot laikam līdzi, pašvaldība jau laikus iegādājusies mikroshēmā iestrādātās informācijas nolasīšanas iekārtu jeb skeneri, līdz ar to nebūtu problēmu noteikt suņa piederību, ja to, piemēram, atrastu klaiņojam. Tiesa, līdz šim tādas nepieciešamības nav bijis.
Kā rīsa grauds ir elektroniskais identifikators jeb mikročips.
