Nereti valda viedoklis, ka izvairīšanās, cenšanās aizbēgt no saspīlējuma, nepatikšanām, nevēlamās situācijas atlikšana uz vēlāku laiku vairāk raksturīga stiprā dzimuma pārstāvjiem.
Nereti valda viedoklis, ka izvairīšanās, cenšanās aizbēgt no saspīlējuma, nepatikšanām, nevēlamās situācijas atlikšana uz vēlāku laiku vairāk raksturīga stiprā dzimuma pārstāvjiem. Tam tomēr īsti negribētos piekrist. Katrs no mums konflikta situācijā uzvedas citādi, svarīgi ir — kāpēc, kādos apstākļos izcēlies strīds. Tomēr der iegaumēt, ka izvairīšanās neko neatrisina un sasāpējušie jautājumi tikai krājas un krājas.
Konfliktu atrisināšana ir vesela māksla, ko var apgūt un pilnveidot visas dzīves laikā. Virkne organizāciju savus darbiniekus dažkārt pat sūta uz konflikta risināšanas treniņiem, kas ir ļoti noderīgi.
Ikdienā bieži vien nākas redzēt, kādas postošas sekas konfliktam ir savstarpējās attiecībās — strīda laikā cilvēki sarunā daudz lieka, aizvainojoša, kaut patiesībā tā nemaz nedomā. Notiek arī tā — konflikts nav atrisināts, bet attiecības sabojātas vai pat izbeigtas.
***
Lai konflikta graujošās sekas mazinātu, der atcerēties:
* ķildīgi noskaņotam cilvēkam neko nevar pierādīt,
* strīdiņa laikā nevajag baidīties apklust pirmajam, tomēr arī klusēt nevajag, tas partneri var tikai vēl vairāk sakaitināt,
* par strīdnieku nevajadzētu zoboties,
* var aiziet, bet bez durvju aizciršanas,
* pārpratumu noteikti vajadzētu izrunāt, bet tikai tad, kad otra puse pilnībā nomierinājusies.
