Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviesēji sola, ka palielinātos novados augs ekonomiskā aktivitāte. Pēc dažiem gadiem to apliecinās pieaudzis (vai tomēr nē) darba vietu un jaunu uzņēmumu skaits, tajos ieguldītā kapitāla apjoms. Taču kur šodien sakņojas šāda valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņu pārliecība?
“Pirkt kaķi maisā” negrib ne pārveidei pakļauto teritoriju iedzīvotāji, ne tajās pelnīt griboši vietējie un ārzemju uzņēmēji. Tāpēc triju biznesa atbalsta organizāciju — Īrijas-Latvijas, Šveices, Zviedrijas tirdzniecības kameru — biedri sadarbībā ar RISEBA augstskolu 18. oktobrī rīkoja tieši šiem ATR solījumiem veltītu ekspertu diskusiju.
Neizbēgamo pārveidojumu “advokāta” lomu uzņēmās Rīgas domnieks Viesturs Zeps (“Latvijas attīstībai”), “reformas tēva” — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra — Jura Pūces padomnieks. Viņa teiktajam korekti, bet sīvi oponēja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs.
Savukārt uzņēmējs Gatis Galviņš, vēja parku veidotājs, izpelnījās sapulcējušos kolēģu atzinību, kritizējot tagadējo pašvaldību vienaldzību pret biznesu. Labi projekti tiekot izgāzti, lai domes opozīcija ieriebtu vairākumam. Tāpat enerģētiķis diskusijā nesaudzēja valsts ekonomisko politiku — viņaprāt, tās uzdevums ir ražotājiem nodrošināt lētu elektroenerģiju, nemaksājot OIK par gāzes dedzināšanu.
Zepa argumentācijas, kaut tā balstījās plašā statistikā, kodols bija vienkāršs: no 119 tagadējām pašvaldībām 57 nespēj pilnīgi nekādi veikt svarīgu vietvaras funkciju — atbalstīt uzņēmējdarbību, algot darbiniekus, kuriem jāveicina biznesa ienākšana novadā. Tās jau ir tik finansiāli vājas, ka vairs tikai cenšas izdzīvot.
Lielākās, vairāk apdzīvotās teritorijās vietvaru budžeti kļūtu lielāki un racionālāk izmantoti. (Ja iedzīvotāju skaits novados ir vidēji 10 tūkstoši, tas ļaujot ietaupīt ~25 miljonus eiro uz katras pašvaldības izdevumiem. Ja 20 tūkstoši — 189 miljonus.) Tad rastos līdzekļi, lai domes algotu speciālistus, kuri pievilinātu jaunajiem lielnovadiem ražotņu veidotājus, vai sniegtu pašvaldības atbalstu (naudā, zemē, atlaidēs) topošiem uzņēmējiem.
Valainis norādīja: liela daļa Austrumlatvijas un arī Viduskurzeme ir pilnīgi atkarībā no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda — tām “robežu pārbīdīšana neko neradīs”. Pūces padomnieks atbildēja: ATR būšot platforma, uz kā veidos efektīvāku skolu sistēmu un veselības aprūpi, arī valsts ieguldījumu programmas. Valdība gatavojas ieguldīt budžeta līdzekļus jauno pašvaldību atbalstam — 300 miljoni tiek paredzēti tieši reģionālo ceļu sakopšanai 2021.—2022. gadā. Zeps “pačukstēja”, ka topošiem lielnovadiem tiekot rūpēta arī neliela “kabatas nauda” (katrai, iespējams, pārsimt tūkstošu) raitākai darba sākšanai.
No Galviņa “piespēles” diskusijā uzvarēja viedoklis, ka pašvaldību vēlmi atbalstīt biznesu ir jāsekmē “ar eiro”: iedzīvotāju ienākumu nodoklis jāsadala par labu teritorijai, kurā citnovadnieks pelna algu. Zeps tam piekrita, bet atgādināja: valdība apņēmās klāt nodokļiem drīz neķerties, tāpēc par to jādomā 2021. gadā.
Turklāt nodokļi nav VARAM, bet Finanšu ministrijas kompetence. Tāpēc Pūces padomnieks palika neizvaicāts par citu ATR problēmu, kas vitāli interesē uzņēmējus: pašvaldību (ne)varība publiskajā un privātajā partnerībā.
Veidojot lielākas vietvaras, valdībai tām ir jārada arī vairāk iespēju aizņemties Valsts kasē naudu savas infrastruktūras attīstībai. Finanšu ministrijai patlaban nav veiksmīgu instrumentu pašvaldību atbalstam. Lietuvā tādi ļoti efektīvi darbojās, īstenojot arī daudzus PPP projektus. Te Jānis Reirs var koleģiāli palīdzēt Jurim Pūcem un reformai. ◆
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
