Pirmo darba dienu Jaunajā gadā sāku, pārlasot visus redakcijā saņemtos apsveikumus Ziemassvētkos un gadumijā.
Pirmo darba dienu Jaunajā gadā sāku, pārlasot visus redakcijā saņemtos apsveikumus Ziemassvētkos un gadumijā. To mums šogad ir simtiem, un, šķiet, katru gadu kļūst arvien vairāk, jo redakcijas apspriežu telpas lielais galds tiem jau par mazu. Tomēr neievērots nepaliek neviens — ne grezns valdības, firmas vai kādas partijas vēstījums, ne pašdarināts bērna sveiciens.
Datorā drukātie apsveikumi atgādina oficiālus tekstus, kā pienākuma pēc sūtītus. Lai gan tie ir augstā poligrāfiskā līmenī, tajos trūkst sirsnības. Patiesa labvēlība strāvo no tiem, kas ar roku rakstīti. Tie tādi mīļāki sveicieni, tātad rakstītājs domājis tieši par mums, par to, ko teikt un vēlēt. Protams, skaistas ir dzejnieku sacerētās rindas, taču reizēm daudz vairāk aizkustina vienkārši pateikts paldies par to, ka mēs esam — rakstām, fotografējam, cik spējam, cenšamies palīdzēt cilvēkiem dažādās sadzīves nedienās. Kā raksta Bērziņu ģimene no Kokneses — “bez “Staburaga” mēs savu dzīvi nevaram iedomāties”.
Kāda kundze bija aizkustināta līdz asarām, saņemot “Staburaga” kalendāru vēl pirms tam, kad viņa bija abonējusi laikrakstu šim gadam. “Tātad jūs mums uzticaties un neizmetat kalendāru kā ēsmu abonentu pievilināšanai!” viņa teica. “Sirsnīgi pateicos par kalendāru. Man ir 85 gadi, un “Staburagu” pasūtu no tā dzimšanas,” raksta Grantiņas kundze Tadaiķos.
Pateicamies par labiem vārdiem un vēlējumiem Jaunajā gadā visiem, kuri mūs atcerējās! Saviem lasītājiem novēlam to, ko mums, redakcijas ļaudīm, vēlējusi pļaviņiete Alma Upmale: “Mēģiniet sakopt savas dzīves kā puķu dārziņus, lai tajos vienmēr kaut kas ziedētu!”. Nu jau zināmi laikrakstu abonēšanas rezultāti 2003. gadam. Mūsu kolēģiem citos rajonos veicies dažādi — ir gan ieguvumi, gan zaudējumi. “Staburags” var lepoties: mūsu laikraksta abonentu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada decembri ir krietni pieaudzis. Paldies, ka uzticaties mums! Centīsimies strādāt tā, lai jums nenāktos vilties.
