Modernās tehnoloģijas izkonkurē daudzas jomas un maina cilvēku ikdienu. Mainījusies arī pasta darbības specifika, ir lietas, kas paliek vēsturē, piemēram, pieteiktas tālsarunas, arī telegrammas izvēlas sūtīt ļoti reti. Taču pasts mainās, arī piedāvātie pakalpojumi mainās. Tomēr ir lietas, kas nav mainījušās gadsimtu un pat ilgāk — preses izdevumu abonēšana, vēstuļu un apsveikuma kartīšu sūtīšana.
Jaunjelgavas pasta nodaļas operatore Lilija Gubska teic, ka apsveikuma kartīšu sūtīšana nav retums, tās pērk un sūta dažādos svētkos — kāzās, kristībās, gadadienās, dzimšanas dienās, Ziemassvētkos. “Lieldienās un Līgosvētkos apsveikuma kartītes sūta mazāk, pārsvarā cilvēki radus un draugus vēlas apsveikt Ziemassvētkos,” teic Dzidra Līmane, Jaunjelgavas pasta nodaļas priekšniece. “Bieži izvēlas apsveikuma kartītes ar speciālu kabatiņu, kurā var ievietot banknotes vai kādu biļeti uz izrādi, koncertu.”
“Nemainīgi saglabājusies arī preses izdevumu abonēšana — tie, kuri lasīja, to dara joprojām, internetam nav izdevies pilnībā izkonkurēt iespēju izlasīt avīzi vai žurnālu drukātā veidā,” atzīst Lilija Gubska. “Mēs pastā izjutām arī to, ka Jaunjelgavā beidza darboties vienīgā bankas filiāle, daudzi cilvēki izvēlējās pasta pakalpojumus, viņi te apmaksā rēķinus, izņem pensijas, pabalstus.”
Pasta operatore stāsta, ka šobrīd ļoti iecienīta ir iepirkšanās pēc kataloga vai internetā — pasūta dažādas preces, ko pēc tam saņem pastā. Tukšas nestāv arī abonentu kastītes pasta telpās, tās izmanto gan vēstuļu, gan preses izdevumu saņemšanai.
Dzidra Līmane, Jaunjelgavas pasta nodaļas priekšniece, “Latvijas pastā” strādā jau kopš 1984. gada. “Gandrīz izzudusi ir telegrammu sūtīšana,” stāsta Dzidra Līmane. “Vienu nosūtīju šīgada aprīlī, telegrammas sūta galvenokārt tikai uz Krieviju, lai paziņotu par nāves gadījumiem. Šāda telegramma ir pierādījums, ka tuviniekiem nepieciešama vīza iebraukšanai valstī, lai atvadītos no aizsaulē aizgājušā tuvinieka. Pilnībā izzudis tāds pakalpojums kā pieteiktās tālsarunas, arī pastkaršu sūtīšana.” Pasta nodaļas vadītāja atceras — kādreiz jaunjelgavieši itin bieži jautājuši pēc pastmarkām, bija to krājēji, bet pēdējos trijos gados nav bijis neviena interesenta. ◆
