Kā ierasts, ļoti bieži darbdienu vakaros no Ogres dodos mājup ar vilcienu, parasti ar Rīga—Krustpils, kurš no Ogres atiet pulksten 20.46, taču pagājušajā trešdienā viss notika pavisam savādāk.
Kā ierasts, ļoti bieži darbdienu vakaros no Ogres dodos mājup ar vilcienu, parasti ar Rīga—Krustpils, kurš no Ogres atiet pulksten 20.46, taču pagājušajā trešdienā viss notika pavisam savādāk.
Gāju iegādāties biļeti līdz Aizkrauklei. Kasiere man jautāja, vai vēlos braukt ar elektrisko vilcienu. Nesapratu, kāpēc tāds jautājums, jo pēdējais elektriskais vilciens no Ogres uz Aizkraukli atiet 19.34. Kasiere laipni atbildēja, ka vilciens Rīga— Aizkraukle kavējas un pienāks tieši tagad, bet Rīga—Krustpils aties vēlāk. Nopriecājos, ka aizbraukšu lētāk, un gaidīju vilcienu.
Līdz Lielvārdei viss bija kā parasti — vilciens apstājās visās paredzētajās pieturās un arī Lielvārdē. Dzirdēju, ka stacijā paziņo — Rīga—Krustpils kavēsies, un vilciens devās tālāk.
Pabrīnījos, ka pieturu „Kaibala” izlaida, jo parasti vilciens tur apstājas, bet tas mani nesatrauca, jo jāizkāpj taču galapieturā Aizkrauklē.
Vilciens apstājās Jumpravā, tikai durvis neatvēra. Kāpēc? Vairākiem pasažieriem Jumpravā vajadzēja izkāpt, taču vilciens devās tālāk. Sākās neliela panika. Mašīnists skaļrunī kaut ko ziņoja, bet bija dzirdama tikai šņākoņa.
Nākamā pietura — Skrīveri, kurā viens no konduktoriem nospieda “stopkrānu”. Atskrēja cita konduktore un paziņoja, ka „stopkrānu” nospiest nevajadzējis, jo ārā tāpat nevienu nelaidīs.
Tā arī notika. Visi, kuri vēlējās izkāpt Skrīveros, to nevarēja izdarīt, jo vilciena durvis vaļā nevēra. Nākamā un pēdējā pietura bija Aizkraukle. Sāku domāt, vai arī tajā laidīs ārā, jo varbūt vilciens nolaupīts, mūsdienās tā ir pierasta lieta.
Sākās strīdi starp konduktoriem un tiem, kuri savā dzīvesvietā neizkāpa. Pasažieri uztraucās, kā tiks mājās, jo nezināja, vai vilciens dosies atpakaļ, vai pieturēs tajās stacijās, kur neapstājās.
Aizkrauklē izlaida visus pasažierus. Pēc pāris minūtēm pienāca arī vilciens Rīga—Krustpils. Kāpēc pasažierus mānīja, laipni iesakot braukt ar elektrovilcienu — „apsūdzēto reisu”? Visi taču gaidīja dīzeļvilcienu.
Šajā pašā vilcienā ieraudzīju un izlasīju a. s. „Pasažieru vilciens” reklāmu par biļešu cenām, kuras kļūs zemākas. Tur redzams arī uzraksts: „Domājot par cenām, mēs domājam par jums.” Tagad man ir skaidrs, kā par mums domā a. s. „Pasažieru vilciens”. Gribētu piebilst, ka ikreiz, kad izvēlos braukt ar vilcienu, tas kavējas. Braucu ar vilcienu tāpēc, ka man tas ir ērti, nevis patīkami.
