Pļaviņu novada domes pamatbudžeta plānotajiem ieņēmumiem katru gadu ir tendence nedaudz palielināties, un šogad tie plānoti 2 885 416 latu apmērā, bet pamatbudžeta izdevumi rēķināti mazāki nekā pērn — 3 044 191 lats.
Starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem — 158 775 latus — nosegs valsts finansējums Eiropas Savienības projektiem, atlikums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācija.
Summas daudz
nemainās
Vislielākie ieņēmumi pašvaldībai paredzēti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 1 456 121 lats jeb 50,47 procenti no visiem ienākumiem. Otra lielākā ienākumu daļa ir valsts maksājumi — 1 020 237 lati jeb 35,36 procenti no kopējiem ieņēmumiem. Izglītības un zinātnes ministrijas plānotais finansējums izglītībai šīgada astoņiem mēnešiem būs 285 807 lati, valsts piešķirtajām brīvpusdienām pirmo klašu skolēniem pusgadam paredzēts 3300 latu. Savukārt Kultūras ministrijas dotācija būs
41 849 lati, tajā skaitā mūzikas skolai — 24 016 latu, mākslas skolai — 16 137 lati, tautas mākslas kolektīvu vadītāju algošanai piešķirti 1696 lati. Šīs summas būtiski nav palielinājušās.
Budžeta iestāžu ieņēmumi šogad plānoti 166 439 latu apmērā.
Turpinās siltināt
ēkas
Kā tad šogad pļaviņieši tērēs budžeta naudu? Tēriņu ziņā visvairāk naudas kā katru gadu paredzēts izglītībai — šogad 1 115 438 lati jeb 36,64 procenti no visa budžeta. Visām pirmsskolas izglītības iestādēm finansējums būs 321 696 lati — vairāk nekā pērn.
Pļaviņu novada ģimnāzijai un tās Odzienas filiālei šogad piešķirti 511 587 lati. Direktors Vladimirs Samohins atzīst, ka arī šogad tas ir taupības budžets. Pērn skolā īstenots vērienīgais ēkas siltināšanas projekts, kurā daļu finansēja Eiropas Savienības fonds, bet lielāko daļu piešķīra pašvaldība, tāpēc tagad nauda paredzēta vien nelieliem remontdarbiem. Šobrīd svarīgākais ir sagatavoties iestādes 80 gadu jubilejai 18. maijā. Šogad ar Eiropas atbalstu paredzēts nosiltināt skolas ēku Daugavas ielā 50, pie upes, kur izvietots internāts, un pirmsskolas izglītības iestādi “Jumītis”.
Mākslas skolas budžets ir 46 821 lats, bet mūzikas skolas — 61 778 lati. Jauniešu centra “Ideja” darbam plānoti 13 468 lati, bet sākumskolas bērnu rotaļu un attīstības centram “Pepija” — 12 498 lati.
Pļaviņu novadā saistībā ar izglītību īstenos arī divus “Comenius” projektus ar pašvaldības līdzfinansējumu — “Skolu daudzpusējā partnerība” (10 463 lati) un “Baltu saknes” (15 704 lati).
Pļaviņu novada pašvaldība turpinās sadarboties ar Aizkraukles novada sporta skolu, šīm vajadzībām piešķirot 6588 latus, un šogad arī ar Viesītes sporta skolu (1122 lati).
Skolēnu pārvadāšanai un papildu brīvpusdienām 2. līdz 4. klases skolēniem piešķirts 38 630 latu.
Joprojām pieaug izdevumi, ko pašvaldība savstarpējos norēķinos maksās citu novadu izglītības iestādēm — pērn 61 000 latu, bet šogad jau 66 800 latu.
Pabalstu ziņā maz izmaiņu
Sociālajai jomai paredzētais finansējums ir 457 346 lati jeb 15,02 procenti. Visvairāk līdzekļu atvēlēts sociālās aprūpes centram “Pļaviņas” — 182 786 lati, no šīs summas 27 900 latu paredzēti Pļaviņu novada vientuļo iedzīvotāju uzturēšanai. Savukārt sociālajam dienestam plānoti 53 182 lati. Algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem pašvaldība tērēs 41 280 latu. Atbalstam ģimenēm un bērniem būs 5700 latu. Savstarpējos norēķinos par sociālajiem pakalpojumiem Pļaviņu pašvaldība maksās 39 300 latu.
Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre stāsta, ka pabalstu ziņā nekas daudz nav mainījies. Tagad bērni, kuru ģimenēm piešķirts trūcīgās statuss, brīvpusdienas saņems ne tikai skolā, bet arī pirmsskolas izglītības iestādē. Pašvaldība arī piemaksās divus latus donoriem par asins nodošanas reizi, ko līdz šim nedarīja.
— Galvenā problēma šobrīd cilvēkiem ir lielie rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, īpaši par apkuri. Cieš ne tikai trūcīgās personas, bet arī pensionāri. Pēc likuma viņi neatbilst trūcīgā statusam, bet par atlikušo naudu pēc rēķinu nomaksas tik un tā iztikt ir grūti. Domāsim, kā iedzīvotājiem palīdzēt, — saka Valentīna Babre.
Sāk jaunus un
pabeidz iesāktos
Pļaviņu novada domes darbībai paredzēti 299 066 lati, nedaudz vairāk nekā pērn. Izdevumi palielināti visās pozīcijās. Vietalvas — Aiviekstes pagasta pārvaldei paredzēti 18 602 lati, Klintaines pagasta pārvaldei — 19 874 lati. Izdevumiem neparedzētiem gadījumiem novada budžetā atvēlēti 37 724 lati. Šogad aizņēmumu dažādu projektu īstenošanai pamatsummu atmaksai Valsts kasei un SIA “Vides investīciju fonds” plānots 191 811 latu.
Aizsardzībai un iespējamo plūdu seku novēršanai plānotā summa palikusi nemainīga — 2719 latu, bet sabiedriskās kārtības nodrošināšanai būs vairāk — 22 077 lati.
Pilsētā turpinās īstenot Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Vietējo produktu attīstība Vidusbaltijā”. Saistībā ar to labiekārto Pļaviņu tirgu, kam piešķirts 79 279 latus liels pašvaldības finansējums. Paredzēta arī tirdzniecības vietu ierīkošana pilsētas zaļajā tirgū (16 862 lati).
Turpinās Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukciju gar Daugavu, kas jāpabeidz šopavasar. Šim mērķim budžetā paredzēti 259 200 latu.
Vajadzību vairāk
nekā naudas
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde atzīst, ka, veidojot budžetu, rūpīgi izvērtētas visas vajadzības, bet, protams, visam naudas nepietiek.
— Deputāti izteica dažādus priekšlikumus, ko novadā vajadzētu uzlabot. Ar balsu vairākumu ir nolemts sākt Bārukalna kapličas pārbūvi. Turpināsim remontēt vairākas pašvaldības iestādes. Lielākais darbs būs ēkas Daugavas ielā 50 un pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” siltināšana. Atsāksim ar naudas balvām atbalstīt mācību olimpiāžu uzvarētājus ģimnāzijā, kas pēdējā laikā nenotika. Plānots izveidot arī skatu laukumu Kriškalnos. Jau ilgāku laiku vēlamies uzlabot pilsētas publisko peldbaseinu, bet lielai pārbūvei naudas nepietiek, šogad piešķirti 3000 latu, kas nebūt nav pietiekami. Neatrisināts ir peldbaseina jautājums bērnudārzā “Jumītis”, tā darbības atjaunošanai ir izstrādāts projekts, bet turpmākajam naudas tomēr nav, tāpat kā daudzām citām lietām, — stāsta Gunta Žilde.
Ja palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldībām, kas ir budžeta pamatā, varētu atļauties vairāk uzlabojumu un darbiniekiem paaugstināt algas. Steidzami jārisina arī jautājums par lielajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, ko iedzīvotāji saņēmuši šoziem. Tas, visdrīzāk, būs slogs sociālajai jomai.
— Domāju, ka šīs problēmas jārisina valsts līmenī. Turklāt dažādu maksājumu jomā valsts pašvaldībām uzliek arvien lielāku slogu, nenodrošinot finansējumu. Kaut vai izdevumi saistībā ar eiro ieviešanu. Tas taču ir valsts pasākums, bet nauda “jāatrod” pašvaldībām savos budžetos. Nav taisnīgs ieņēmumu sadalījums starp valsti un pašvaldībām, kas joprojām ir 80 un 20 procentu. Ja tā paliks, tad nevar domāt par attīstību. Vēl ir cerība uz Eiropas atbalstu projektiem, bet ir kategorijas, kurās šo atbalstu nemaz nepiedāvā, — saka Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja.
Joprojām lielākā sāpe ir finansējums autoceļiem, kas aizvien ir niecīgs.
Mērķdotācijas no autoceļu fonda Pļaviņu novada domei ir 57 640 latu, no šīs summas lielākā daļa domāta ielu ikdienas kopšanai.
— Tas nozīmē, ka neko būtiski uzlabot nevarēsim, lai gan ielas un ceļus nepieciešams sakārtot visvairāk. Kaut vai Daugavas iela — par pašvaldības budžeta naudu pārbūvēt to pilnībā nevaram, un arī Eiropas Savienības fondu finansējumu nevar piesaistīt, jo to neatzīst par tranzītielu, — skaidro Gunta Žilde.
Svarīgākais —
sagatavoties svētkiem
Nozīmīga novadā ir arī sporta un kultūras joma, to attīstībai piešķirti 294 895 lati jeb 9,69 procenti no budžeta. Sporta pasākumiem paredzēts 15 100 latu, novada kultūras centram — 74 896 lati, pasākumu rīkošanai — 28 447 lati.
— Šogad lielākais darbs ir gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, kam nauda paredzēta arī budžetā. Pļaviņās 29. jūnijā svinēsim pilsētas svētkus. Sākuši darboties trīs jauni pašdarbības kolektīvi — amatierteātris Vietalvā, senioru vokālais ansamblis Aiviekstes pagastā un folkloras kopa novada kultūras centrā, — stāsta Pļaviņu novada kultūras centra direktore Astrīda Davidova.
Pļaviņās aktīvi darbojas vairāk nekā desmit biedrību, kurām ir sadarbības līgums ar Pļaviņu novada domi. Pirmajā pusgadā sabiedriskajam sektoram ieplānoti 7700 latu. Visvairāk naudas piešķirts sporta klubam “Skanste”, kura dalībnieki aktīvi piedalās sacensībās un palīdz rīkot dažādas sportiskās aktivitātes. Šogad 500 latu atvēlēts arī basketbola klubam “Jēkabpils”. Tas darīts ar mērķi nākotnē attīstīt šo sportaveidu arī Pļaviņās.
