Izvērtējot līdzšinējo Aizkraukles novada ģerboni, Aizkraukles novada dome to atzina par labu un līdzekļu taupības nolūkā nolēma turpināt to izmantot jaunizveidotajā Aizkraukles novada pašvaldībā.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jaunizveidotajām pašvaldībām jālemj par līdzšinējiem un jaunajiem ģerboņiem. Saskaņā ar valsts Heraldikas komisijas ieteikumiem jaunās domes var lemt par vadošā novada līdzšinējā ģerboņa saglabāšanu vai noteikt laiku jauna ģerboņa izstrādei.
Heraldikas komisija Aizkraukles novada ģerboņa metu apstiprināja 2012. gadā.
To veidojis Vladimirs Ladusāns, Mākslinieku savienības un Dizaineru savienības biedrs, daudzu reģistrētu ģerboņu un preču zīmju autors. Ģerboņa pamatā ir divas krāsas — tumši zilais fons simbolizē tāles plašumu un Daugavas dzelmes zilumu, bet sudrabotā josla — vēsturisko Daugavas loku pie Samēniem. Ozolu lapām ir divējāda nozīme: pirmkārt, tās simbolizē upurozolu pilskalnā pie “Kana Ziediem”, otrkārt, elektrostacijas turbīnas ratu, jo HES celtniecība bija pilsētas veidošanās sākums. Ozollapu izkārtojumam ir līdzība ar turbīnas lāpstiņām, tām rotējot. Trīs simetriski izveidotās zvaigznes simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus: Vidzemi, Augšzemi un Zemgali, kuru daļas veidoja kādreizējo Aizkraukles rajonu.
Dome atzina, ka esošais ģerbonis simboliski pārstāv visus Aizkraukles novada pagastus un pilsētas, un nolēma par savu lēmumu informēt Heraldikas komisiju.
