Aizkraukles novada pašvaldība šogad plāno ieņemt 4,9 miljonus latu, bet iztērēt 6 miljonus. Apmēram miljons latu ir pagājušā gada atlikums — gada nogalē saņemtā Eiropas nauda novada izglītības iestāžu un ielu pārbūvei.
Saņem mazāk ienākuma nodokļa
Aizkraukles novada domes finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa informē, ka 2009. gadā saņemts par 215 tūkstošiem latu mazāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekā plānots, un šo iztrūkumu valsts nesedza. Šī nodokļa neizpilde ir spilgts ekonomiskās lejupslīdes rādītājs — salīdzinot ar 2008. gadu, pērn ienākuma nodokļa iemaksa samazinājusies par 1,4 miljoniem latu.
Šogad valsts garantē 92% no plānotajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas nozīmē — ja pašvaldība saņems mazāk, valsts piemaksās starpību. Piesardzīgi veidojot šīgada budžetu, pašvaldība ieplānojusi šos 92%, lai noteikti varētu izpildīt visas pašvaldības funkcijas. Janvāris liecina, ka tāda piesardzība ir bijusi tālredzīga — Aizkraukles novadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija tikai 69,55% no plānotā (no cerētajiem 280,3 tūkstošiem latu saņemti 194,9 tūkstoši, valdība sola starpību samaksāt līdz februāra vidum). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā šogad plānots iegūt lauvastiesu budžeta ieņēmumu — 3,36 miljonus latu, plānots iekasēt 202 tūkstošus latu lielu nekustamā īpašuma nodokli, 13 tūkstošu latu lielu azartspēļu nodokli.
Kā izlietos naudu?
Pašvaldība plāno tērēt ap sešiem miljoniem latu. Apmēram 1,45 miljonus latu izlietos izglītības iestāžu remontam, ielu pārbūvei un citiem kapitālieguldījumiem (lielākā daļa ir Eiropas Savienības nauda). Ap 2,7 miljoniem latu tērēs pašvaldības un visu tās iestāžu darbinieku algām un sociālajam nodoklim (šajā summā ir arī valsts mērķdotācijas vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem un interešu izglītībai). Aizdevuma atmaksai izlietos 162 tūkstošus latu, bet procentu atmaksai — 231,5 tūkstošus latu. Aizņēmuma atlikums Valsts kasē janvārī bija 3,6 miljoni latu.
Apmēram miljonu latu izlietos pakalpojumiem un precēm (piemēram, maksai par apkuri, elektrību, ūdeni), ielu un pilsētas teritorijas tīrīšanai un labiekārtošanai paredzēti 123 tūkstoši latu.
Pabalstiem vajag arvien vairāk
Sociālajiem pabalstiem pērn bija ieplānoti 367 tūkstoši latu, bet pašvaldība piešķīra vēl, jo bija par maz. Gada pēdējos mēnešos tā no valsts saņēma 50% iedzīvotājiem izmaksāto garantētā minimālā ienākuma pabalsta (GMI) summas un 20% iedzīvotājiem izmaksātās naudas komunālo maksājumu segšanai. No valsts saņemto naudu dome atkal piešķīra pabalstiem, un gada beigās sociālajai palīdzībai bija izlietoti jau 402 tūkstoši latu.
Zinaīda Krūmiņa prognozē, ka līdzīgi būs arī šogad. Pabalstiem ir ieplānoti 394 tūkstoši latu, bet apmēram 44 tūkstošus pašvaldība cer saņemt atpakaļ no valsts saistībā ar izmaksāto GMI un dzīvokļu pabalstiem.
Pilsētas svētki būs pieticīgi
Šogad pasākumiem pilsētas un pagasta kultūras namā, novada svētkiem, Latvijas Republikas gadadienas, Lāčplēša dienas, Ziemassvētku, Jaungada svinībām dome atvēlēja ap 13 tūkstošiem latu, par vairākiem tūkstošiem mazāk nekā pērn. Daļā šo pasākumu ir jāpērk ieejas biļete, citi iedzīvotājiem ir bez maksas. Novada kultūras nama direktore Anta Teivāne informē, ka novada svētkiem šogad atvēlēti tikai divi tūkstoši, citreiz tiem iztērēts pat ap 10 tūkstošiem latu.
Daļa pasākumu būs tādi, kuri “paši sevi apmaksā” — cik naudas izdots, tik ieņemts, un tajos noteikti būs jāpērk ieejas biļete. Šogad šādus pasākumus abos kultūras namos plānots rīkot par 14 tūkstošiem latu. Piemēram, konkursa “Klusie ūdeņi” rīkošanai plānots iztērēt ap diviem tūkstošiem latu un tik arī saņemt par biļetēm.
Kultūras nams vieskolektīviem vairs negarantē noteiktu samaksu, tie vai nu nomā telpas un biļetes pārdod paši, vai arī apņemas kultūras namam samaksāt noteiktu daļu ieņēmumu.
Pašdarbības kolektīvu transporta izdevumiem pašvaldība šogad tērēs 3974 latus (braucieni Latvijas robežās uz koncertiem un skatēm).
Sporta klubiem un komandām piešķirs 8,5 tūkstošus latu, novada sacensībām — divus tūkstošus latu.
Atbalstīs sabiedriskās organizācijas
Sabiedriskajām organizācijām pašvaldība ieplānojusi 3285 latus — “Černobiļas” Aizkraukles nodaļai, politiski represēto nodaļai, Aizkraukles krievu kopienai “LAD”, Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrībai, Sarkanā Krusta Aizkraukles nodaļai, invalīdu biedrībai, bet visvairāk — 1600 latu — dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Felida”, kura naudu izmantos klaiņojošo kaķu sterilizācijai, kastrācijai, vakcinācijai pret trakumsērgu un eitanāzijai.
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šovasar pensionāri uz dārziem “Lielziedos” autobusā varēs braukt bez maksas, jo viņu pārvadāšanai piešķirts 4900 latu.
SIA “Efeja RS” par sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldība maksās 1300 latu, projektam “Nav citas ieiešanas nākotnē kā caur bērniem” atvēlēts 1000 latu, psiholoģiskās palīdzības centram par pakalpojumiem — 300 latu.
Novada domes avīzes “Domes Vēstis” izdošanai ieplānoti seši tūkstoši (jāmaksā tipogrāfijai, veidotājiem, izplatītājiem), bet vietējai televīzijai — vairāk nekā tūkstotis latu (nauda domāta galvenokārt pārraidīšanai).
Pašvaldības budžets 2009. gadā bija lielāks: saņemti 7,6 miljoni latu un iztērēti 6,8 miljoni. No šīs summas 1,4 miljoni latu bija no Eiropas fondiem iegūtā nauda, bet 350 tūkstošu saņemti no valsts sporta halles celtniecībai.
Padomāts par bezcerīgajiem parādniekiem
Aizkraukles novada dome komunālo maksājumu parādu segšanai šogad ieplānojusi 3044 latus. Pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs informē, ka dažkārt īrnieki nomirst, piederīgo nav, taču parāds paliek. Vai arī ģimene ir iekrājusi parādu par dzīvokli, kuru īrē no pašvaldības, un vairs nespēj maksāt, jo nav darba un ienākumu. Sociālais dienests izvērtē ģimenes materiālo situāciju, atzīst to par trūcīgu un ar domes lēmumu pārvieto uz sociālo dzīvokli, bet parāds kādam ir jāsamaksā.
Īrnieks “pazaudē” vannu
Pašvaldības dzīvokļu remontam šogad piešķirts 4000 latu. “Neveik-sim nekādus grandiozus remontus, bet nauda šim nolūkam ir jāparedz. Piemēram, īrnieku izliek no dzīvokļa parādu dēļ, bet dzīvojamā platība ir ļoti sliktā kārtībā. Gadās pat, ka dzīvoklī vairs nav ne vannas, ne tualetes poda. Pašvaldībai dzīvoklis vispirms ir jāizremontē, jāsakārto, lai to varētu ierādīt nākamajam īrniekam,” stāsta Einārs Zēbergs.
Tūkstoši ēku apsaimniekošanai
Apkurei Spīdolas ielas 11. mājas neizīrētajās telpās un Spīdolas ielas 18. mājas sociālajās istabās pašvaldība paredzējusi 4104 latus. Lāčplēša ielā 1, 1a, 4 un Spīdolas ielā 11 esošo namu apsaimniekošanai pašvaldība ieplānojusi 32 995 latus. Ēkas Lāčplēša ielā 1 apkurei plānots izlietot 17 600 latu, par ūdeni un kanalizāciju — 2450 latu, elektrībai — 8200 latu, saimniecības materiāliem — 1400 latu.
Šogad ielu apgaismojuma apkopei (piemēram, lampu maiņai, programmatūrai) ieplānoti 10 535 lati, par ielās iztērēto elektrību būs jāmaksā ap 25 000 latu, par kabeļu un balstu maiņu — 2458 lati.
