Šogad Latvijā īsteno projektu “Senās kulta vietas — Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte”. Saistībā ar to speciālisti apzināja kulta vietas visā valstī. Oktobrī notika pēdējā ekspedīcija Aizkraukles pusē, tās dalībnieki devās uz Neretas un Vecumnieku novadu.
Vasarā notika ekspedīcijas arī Aizkraukles reģionā, vienā no tām piedalījās un par to rakstīja arī “Staburags”.
Pēdējā ekspedīcija saistībā ar šo projektu Aizkraukles pusē notika oktobrī. Šoreiz seno kulta vietu pētnieki iepazina vairākus objektus Neretas un Vecumnieku novadā. Ekspedīcijas laikā apmeklēja vairākus objektus, kas nebija apskatīti pat 30 gadu. Vēsturnieka Andra Grīnberga un komandas interesi pie Kurmenes pagasta saistīja viena no otras netālu esošas upes — Svētupe un Svētupīte. Īpašu uzmanību veltīja arī Neretas novada Ērberģes pagastā esošajam akmenim — Velna nagam, tas ir Dienvidsusējas krastā, un Velna pēdas akmenim pie Pētersonu mājām Viesītes upē. Abi ir seni mitoloģiskie akmeņi, un par tiem ir saglabājušās teikas.
“Ekspedīcijā izdarījām visu, ko bijām plānojuši — pabijām astoņās vietās Vecumnieku un Neretas apkārtnē. Apskatījām dažādus objektus — senos kulta akmeņus, kalnus ar senvietu pazīmēm, teiksmainu viduslaiku kapsētu. Ar kāda saimnieka laipni piedāvātajiem zvejnieka zābakiem pat iebridu Misas upē nomērīt vienu akmeni,” stāsta Grīnberga kungs.
Ekspedīcijas vadītājs vēsturnieks Andris Grīnbergs kopā ar projekta komandu apkopoja arī stāstus un teikas par šiem objektiem. Plānots, ka par Zemgales reģiona akmeņiem, kulta vietām, ko vasarā un rudenī apskatīja ekspedīcija, nākamajā gadā taps grāmata.
Pēc informācijas apstrādes radīs datubāzi, kurā būs apkopotas senās kulta vietas, leģendas un teikas, kas ar tām saistītas, lai tūrisma firmām būtu interesanti šos objektus iekļaut savos maršrutos.
