Latvija ievērojami nokritusies starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas “Reportieri bez robežām” izveidotajā ikgadējā preses brīvības reitingā. Ne tik krasi, bet tomēr Latvija noslīdējusi arī organizācijas “Freedom House” reitinga tabulā.
2010. gada reitingā Latvija ieņem 30. vietu, kopš pagājušā gada zaudējot 17 pozīciju.
Tuvu robežai
Divu gadu laikā Latvija preses brīvības reitingā nokritusies no septītās līdz 30. vietai. Tas taču nav nekāds pārsteigums — par “Reportieri bez robežām” ranga tabulu smejas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Inta Brikše. Viņa norāda uz mediju īpašnieku atkarību no politiķiem, ekonomiskajām interesēm utt.
Organizācija “Freedom House” (FH), kas vētī politisko un pilsonisko tiesību ievērošanu pasaules valstīs, gadskārtējā ziņojumā par preses brīvību samazinājusi Latvijas reitingu par trim punktiem.
FH preses brīvību vērtē, piešķirot punktus un saliekot valstis trīs kategorijās — brīva prese, daļēji brīva vai nebrīva. 2007. gadā Latvijai tika piešķirti 19 punktu, 2008. gadā — 22 punkti, 2009. gadā — 23 punkti, bet šogad — 26 punkti — liecina organizācijas mājaslapā publicētā informācija. “Kopš 2005. gada, kad Latvija FH preses brīvības reitingā ar 17 punktiem bija 28. vietā pasaulē, tā šogad noslīdējusi līdz 55. vietai ar 26 punktiem un, kaut gan joprojām ir to valstu grupā, kurās prese tiek vērtēta kā brīva, ir nu jau pavisam tuvu 30 punktu robežai, aiz kuras ir valstis ar “daļēji brīvu” presi,” komentē izdevuma “Ir” žurnālists Aivars Ozoliņš.
Izgaismo iemeslus
“Reportieri bez robežām” savā metodoloģijā neizmanto tik stabilas vērtības kā FH un vairāk šūpojas līdzi politiskajiem notikumiem.
FH, komentējot situāciju Latvijā 2008. gadā, rakstīja par žurnālistes Ilzes Jaunalksnes lietu un Artas Ģigas aiziešanu no Latvijas Televīzijas, ko mudināja interpretēt kā tās mērķtiecīgu vājināšanu. Šogad FH norāda uz liela laikraksta necaurskatāmu pārdošanu — runa ir par laikrakstu “Diena”. FH jau agrāk rakstīja, ka “Neatkarīgā Rīta Avīze” faktiski pieder Aivaram Lembergam, bet pirms diviem gadiem uztraucās par ietekmes maiņu un ekonomisko interešu parādīšanos “Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā”. Šogad tā savu ietekmi parādīja, pirms vēlēšanām klaji paužot atbalstu apvienībai “Par labu Latviju!”.
“Reportieri bez robežām” norāda gadījumus, kad preses brīvība cietusi. “Reportieri bez robežām” oktobrī nosodīja cenzūru, kas pirms 10. Saeimas vēlēšanām vērsta pret īsfilmu “Pēdējais Lāčplēsis”. Augustā organizācija pieprasīja Latvijas varasiestādēm nekavējoties izbeigt kriminālprocesu pret interneta aktīvistu Ilmāru Poikānu jeb Neo un žurnālisti Ilzi Naglu, kuri izgaismoja drošības caurumu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Aprīlī organizācija pauda bažas par Daugavpils Grigorija Ņemcova slepkavību. G. Ņemcovam pieder kapitāla daļas, viņš ieņem valdes locekļa amatu SIA “Mediju aģentūra “Miljons””, kas izdod reģionālo laikrakstu “Million” un kam pieder tāda paša nosaukuma telekanāls.
