Aija (ētisku apsvērumu dēļ vārds mainīts) dzīvo Kokneses novadā. Viņai ir neliela zemnieku saimniecība, par kuru viņa kārtīgi maksā nodokļus. Tos viņa maksā arī kā valsts pārvaldē nodarbinātā. Ģimenē aug vairāki mazgadīgi bērni. Sieviete vēlējās dalīties pārdomās par mūsu “efektīvo” veselības aprūpi, par ko tā priecājas veselības ministre Ingrīda Circene. Aija to “izbaudījusi”, risinot dēla veselības problēmas.
Desmitā vieta
“Nesen vienā no laikrakstiem lasīju, ka veselības ministre Ingrīda Circene teikusi — Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir trešais mazākais veselības aprūpes finansējums, toties pati aprūpes sistēma esot viena no efektīvākajām Eiropas kontekstā,” saka Aija. “Efektivitāti apliecinot nesen publiskots starptautisks pētījums, ko veikusi Eiropas Observatorija veselības sistēmu un politikas jautājumos. Latvijas medicīnas nozare ar mazo finansējumu strādājot tik efektīvi, ka ierindota 10. vietā Eiropas Savienībā (ES). Aiz Latvijas palikusi gan Igaunija, Lietuva, gan arī Austrija, Itālija, Lielbritānija un citas attīstītās ES valstis. Ja es nebūtu saskārusies ar medicīniskām problēmām, droši vien aiz sajūsmas berzētu rokas un teiktu: “Malacis, ministre! Kā jūsu nozare “rullē”!” Cik tad tālu līdz pirmajai vietai!”
Ko izraksta, to lieto
Taču — ak vai! Es efektīvo veselības aprūpi “izbaudīju”, risinot jaunākā dēla veselības problēmas. Ģimenes ārste dēliņam noteica vizīti pie Rīgas speciālistiem — psihiatra un ģenētiķa. Psihiatrs dēlam izrakstīja dārgas zāles, kuras cītīgi lietojām. Vietējā aptiekāre gan brīnījās, ka tik mazam bērnam tādas stipras zāles izrakstītas. Pēc diviem mēnešiem aizbraucām pie ģenētiķa, kurš bērnam noņēma pāris analīžu un uzrakstīja ieteikumu ģimenes ārstei vēl citu analīžu veikšanai. Braucu atkal pie ģimenes ārstes — viņa brīnījās, kāpēc tās nav veiktas turpat Rīgā, uz vietas? Par tām samaksāju 7 latus.
Nepareizas gan zāles, gan analīzes
Pēc diviem mēnešiem ar analīžu rezultātiem braucu atkal pie ģenētiķa. Viņš pajautāja, vai zēns gadījumā lieto kādus medikamentus, jo esot sliktas analīzes. Kad pateicām, ka bērns lieto psihiatra izrakstītās zāles, ģenētiķis atzina, ka tas esot “galīgi garām” un tās jāpārtrauc lietot. Savukārt analīzes, kuras tika veiktas pēc ģimenes ārstes norīkojuma, neesot īstās, acīmredzot ārste kaut ko neesot sapratusi. Turklāt viņš brīnījās, kāpēc bijis jāmaksā 7 lati. Samaksāju 4 latus, un “pareizās” analīzes noņēma turpat kabinetā. Rezultāts tām būs tikai pēc diviem mēnešiem.
Samaksā 35 latus
Ārsts uzrakstīja arī norīkojumu uz elektroencefalogrāfiju. Gribēju pierakstīties rindā, bet man paskaidroja, ka valsts dotācija jau beigusies un pierakstīties varēs tikai decembrī uz nākamo gadu. Piedāvāja veikt šo procedūru par maksu. Braucu atkal uz Rīgu, samaksāju 35 latus un veicu izmeklējumus.
Tagad domāju, vai ir vērts maksāt nodokļus, jo man bērna ārstēšanai naudu vajag tūlīt. Kur ir garantija, ka mani atkal nesūtīs uz kādiem izmeklējumiem, kuri būs daudzkārt dārgāki un kuriem kvotas šim gadam jau būs beigušās? Jau rit otrais gads, bet manam bērnam diagnoze tā arī nav noteikta — tik vien kā viens ārsts noliedz otra darīto, brīnās par maksām, bet es kā muļķe šim riņķadancim esmu pa vidu. Oktobr ī ģenētiķis dēlam noteicis vizīti pie neirologa. Ar bailēm gaidu, kādus pārsteigumus tā man sagādās…
Domāju, veselības ministrei vairāk vajadzētu iedziļināties veselības aprūpes problēmās, nevis muļķīgi lielīties ar kaut kādiem pētījumiem. Manuprāt, mums vēl ir ļoti tālu, lai veselības aprūpei varētu likt priekšā vārdu “efektīva”.”
