Man šķiet, ka īstie vīrieši ir izmiruši kā dinozauri. Nu varbūt pēdējie bija tad, kad tapa Apollona statuja. Bet iedomājieties, kādu statuju Mikelandželo tagad uztaisītu, piemēram, no mana lauleņa! Tā noteikti būtu ar nēzdodziņu Indriķa rokās. Jo viņš taču mūždien pamanās savākt visus baciļus un tad tik šķauda. Tas viss tikai tāpēc, ka mani neklausa! Teicu, lai neskraida puspliks pa istabu, kad lodžija vaļā, bet viņš kā ērglis, krūtis izriezis, teica, ka esot karsti. Un ko panāca? Tagad puņķojas un tēlo tik nespēcīgu, it kā būtu pasaules vecākais cilvēks. Toties mani uzskata par māti Terēzi — piecreiz dienā jāmēra temperatūra, jāpienes ēdiens pie gultas, turklāt tos pieprasa ekskluzīvus. Vakar viņam kārojās zemenes putukrējumā. Taču, kad ar televīzijas pulti jāpārslēdz kanāli, tad nav nedz slims, ne noguris. Tas viņam ir kā dzīvības eliksīrs. ◆
