Pensionārs no Jaunjelgavas (vārds, uzvārds zināms — aut.), parādot ceļu kādam iebraucējam, domāja, ka sniedzis palīdzību. Taču vēlāk izrādījās, ka kļuvis par krāpšanas upuri.
Tas notika Aizkrauklē, pie veikala “Maxima” Skolas ielā. Pensionārs palika sēžam automašīnā, kamēr sieva iepirkās veikalā. Pēkšņi pie auto pieskrēja tumsnējs vīrietis un lauzītā krievu valodā sacīja: “Ja italjano iz Milano.” Vīrietis nekautrējās, iesēdās automašīnā un sāka jaunjelgavietim stāstīt, kas tad atgadījies. Redz, “itālietim” nelielajā pilsētā grūti orientēties un nepieciešams atrast ceļu uz šoseju Rīga—Daugavpils. Pensionārs izstāstīja, kurp doties, un priecīgais “itālietis” devās prom. Tā vismaz pirmajā brīdī šķita, taču drīz vien viņš klauvēja pie jaunjelgavieša automašīnas loga un krievu valodā viņu sāka slavēt: “Cik jūs esat labs cilvēks, gribu jums atdarīt! Lūk, man ir laba vējjaka, jauna, Itālijā tā ir ļoti dārga. Atdošu jums par 30 eiro.” Pensionārs nopētījis oriģinālo iepakojumu, kurā iekšā balta vējjaka. Bet viņa makā bija 10 eiro, un par šādu summu arī darījums noticis. No veikala atgriezās sieva un, uzzinājusi par vīra pirkumu, nekavējās paust savu viedokli: “Dulls tu gan! Kāds itālis, tāpat skaidrs, kas tevi apmānīja.” Pirms došanās mājās kungs manīja, ka “apmaldījies italjano” pagāja kādu gabalu, iekāpa melnā mašīnā un aizbrauca. Mājās apskatot iesaiņojumu, pāris konstatēja, ka tā ir parasta vējjaka, kuru lietotā apģērba veikalā var iegādāties par diviem līdz trim eiro. Vīrietis bija kārtīgi aizlīmējis iesaiņojumu un varēja pateicības dāvanu pārdot. Sākotnēji jauniegūto apģērba gabalu domājuši nest uz sociālo dienestu, lai vismaz kādam ir labums. Tomēr atnācis dēls un vējjaku atzinis par labu esam savām vajadzībām. Pensionārs spriež, ka būs, ar ko ziemā kartupeļus apsegt. Lai gan kungs par savu neveiksmīgo pirkumu smejas un īpaši nepārdzīvo, tomēr cer, ka citiem nenāksies sastapties ar šādiem krāpniekiem. ◆
