“Staburaga” redakcijā saņemta bebrēnietes Ināras (uzvārds zināms) vēstule, kurā viņa stāsta par nebūšanām, kādas Ziemassvētku priekšvakarā piedzīvojusi Bebru pasta nodaļā.
“Staburaga” redakcijā saņemta bebrēnietes Ināras (uzvārds zināms) vēstule, kurā viņa stāsta par nebūšanām, kādas Ziemassvētku priekšvakarā piedzīvojusi Bebru pasta nodaļā.
Kamēr tielējas, viss būtu nokārtots
“Gribu pastāstīt, kā man sabojāja svētkus. Tuvojās Ziemassvētki, tāpēc mazbērnam uz Valmieru vēlējos aizsūtīt dāvanu — piecus latus. Lai to izdarītu, sestdien devos uz Bebru pasta nodaļu. Bet nekā. Mani sarūgtināja pasta darbiniece Maija Ločmele.
Nebiju pareizi izpildījusi naudas pārveduma veidlapu, viņa sāka uz mani kliegt un izdzina, jo esot jau pulksten 12 un viņai jābeidzot darbs. Lai nākot pirmdien. Pasta darbiniece man jautāja, kāpēc gan viņai būtu jāstrādā pēc darba laika? Domāju, kamēr viņa ar mani tielējās, viss būtu nokārtots. To, ka Ločmele ir rupja, zināju, bet, ka tik nekaunīga, nē. Man kļuva tik slikti, ka devos uz aptieku pēc nomierinošām zālēm.
Esmu redzējusi, kā šī pasta darbiniece nepieklājīgi un rupji izturas pret citiem cilvēkiem, arī gados vecākiem. Tādā vietā jāstrādā laipnam un labestīgam cilvēkam, kurš prot izskaidrot, kā izpildīt dažādas veidlapas. Arī pati esmu strādājusi apkalpojošajā sfērā, taču tā nav bijis.
Vispār Bebru pasta nodaļas darba laiks ir ļoti īss. Rītos uz durvīm vienmēr zīmīte, ka pasts slēgts uz 15 minūtēm. Taču reizēm ir gadījies gaidīt pat stundu. Nedaudz vēlāk atkal pasts ciet, jo ir kafijas laiks.
Nedzīvoju Bebru centrā, tāpēc uz pagastu braucu ar autobusu. Iegriežos pagastmājā, iepērkos un pēc pusotras stundas tāpat ar autobusu dodos mājās. Tā kā pasts bieži ir ciet, tur lietas nokārtot nevaru. Tāda neesmu vienīgā. Vai tā drīkst pret cilvēkiem izturēties?”.
Trīs orderus izpilda kļūdaini
Lūk, ko par šo notikumu pastāstīja Bebru pasta nodaļas priekšniece Maija Ločmele:
— Sestdien, 21. decembrī, desmit minūšu pēc darba laika beigām (todien pasts strādāja līdz pulksten 12 — aut.) aizelsusies pastā iesteidzās kāda kundze. Apkalpoju iepriekšējo klientu. Tā kā bija iespēja apkalpot arī ienākušo sievieti, neatteicu viņai. Kundze vēlējās veikt naudas pārvedumu, par ko bija jāizpilda orderis. Pirmo viņa izpildīja kļūdaini, arī otro un trešo, ko iedevu no jauna.
Bija jau apmēram pusviens, un vairs nevarēju klienti apkalpot, pasta nodaļa bija jāslēdz, iedevu viņai vēl vienu tukšu orderi un palūdzu atnākt pirmdien. Nebiju ne rupja, ne nepieklājīga, lai gan viņa atnāca pēc noteiktā darba laika. Darbā vienmēr ierodos agrāk un mājās dodos krietni vēlāk, nekā noteikts. Nevienu nekad neesmu izdzinusi, vienmēr cenšos darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.
To, ka pasts bieži ir ciet, nenoliedzu. Taču tam ir ļoti pamatots iemesls. Pensiju izmaksas dienās pastnieki saņem lielākas naudassummas, un tobrīd klientus apkalpot nevaru. Tāpat durvis ir ciet, ja pieņemam pasta sūtījumus.
Trūkst savstarpējas sapratnes
Vēstules autore par notikušo vēlējās uzzināt arī Aizkraukles pasta direktora viedokli. No 2002. gada 22. novembra Aizkraukles pasta direktora pienākumus pilda madonietis Aivars Karlsons. Viņš solīja šo gadījumu rūpīgi izpētīt un noskaidrot.
— Pirmo reizi tiekoties ar pasta nodaļu priekšniekiem, uzsvēru, ka tieši klientu apkalpošanas kultūra ir mūsu prioritāte. Pasta darbiniekiem jābūt laipniem, jāizskaidro katra nesaprotamā lieta. Ziemassvētku laiks ir ļoti saspringts, tāpēc pasta darbiniekus jāmēģina saprast, taču tas neattaisno nelaipnu izturēšanos.
Apkalpojošajā sfērā strādājošo cilvēku kultūra Latvijā kopumā ir samērā zema. Izņēmums nav arī pasts. Taču vislielākā problēma ir savstarpējā sapratne, jo bieži vien cilvēki pret citu darbu, neizprotot tā specifiku, izturas ļoti neiecietīgi. Ja viss tiešām noticis tā, kā savā vēstulē raksta Ināras kundze, ir ļoti skumji. Taču manā praksē bijuši gadījumi, kad šādi pārmetumi ir savstarpēja rēķinu kārtošana, tāpēc katra sūdzība jāizvērtē ļoti rūpīgi. Maija Ločmele raksturota kā pieredzējusi un laipna darbiniece.
Bebrēniete raksta, ka pasts ir ciet kafijas dzeršanas laikā. Protams, nekāda kafijošana aiz slēgtām durvīm nav pieļaujama, taču tas, ka no rītiem pastu uz neilgu laiku slēdz, ir pamatoti. Nevar pieņemt ikdienas pasta sūtījumus, ja klientu apkalpošanas zāle pilna cilvēkiem. Reizēm ar 15 minūtēm nepietiek, paiet ilgāks laiks, līdz nokārto visas formalitātes.
