Dubļi, fiziska un garīga piepūle, gandrīz zili, nosaluši pirksti, un no aukstuma kājās iemetušies krampji. Lai to visu un vēl citas sajūtas varētu “izbaudīt” “Stipro skrējienā”, vēl jāpiemaksā. Latvijā to izjuta ap 6500 cilvēku, kuri aizvadītās nedēļas nogalē kinopilsētā “Cinevilla” piedalījās “Stipro skrējienā”.
Dalībnieces pat raudāja
Laika apstākļi — lietus, sniegs un pat krusa — distanci darīja vēl ekstrēmāku, tomēr stirpinieki stājās uz starta līnijas, lai veiktu astoņu kilometru garo, dažādu sķēršļu pilno trasi. Koknesietis Kristaps Bite teic, ka izmēģināt spēkus vēlējies jau pirms vairākiem gadiem. “Mani saistīja iespēja apzināt sava spēka robežu,” stāsta Kristaps. “Distance nežēlīga, redzēju, ka dalībnieces pat raudāja. Manuprāt, daudziem, īpaši sievietēm, būtu jāizvērtē, vai piedalīties tik skarbā pasākumā. Vispirms der atbildēt sev pašam uz jautājumu: kāpēc? Ko ar piedalīšanos vēlies iegūt, pierādīt, panākt?”
Piedalītos vēl
Izjūtas skrējiena laikā? “Visu distanci mani nepameta nerealitātes izjūta, ka tik dīvainā vietā vēl nav nācies būt. Biju pārsalis, no aukstuma pat piemetās krampji. Visgrūtākais posms, psiholoģiska un fiziska lūzuma punkts, bija aptuveni divus kilometrus pirms finiša. Kad no trases tiku laukā, šķita, ka nekas nav tik briesmīgi, salīdzinot ar šo astoņu kilometru distanci,” smejas Kristaps. Jautāts, vai vēl kādreiz piedalīsies “Stipro skrējienā”, viņš atbild apstiprinoši. Tikai esot vēl vairāk jāuzlabo sportiskā forma, lai gan pastāvīgi treniņi ir obligāta ikdienas sastāvdaļa.
Kopā startē, kopā finišē
Šogad “Stipro skrējienā” spēkus izmēģināja arī komanda no Jaunjelgavas, kuras sastāvā startēja Didzis Matvajs, Arita Rizga, Uldis Jurins un Ervīns Neilands.
Komandas piedalīšanos šajā pasākumā atbalstīja Jaunjelgavas novada dome. Didzis Matvajs “Stipro skrējienā” piedalījās arī pagājušajā gadā, kad sacentās individuāli: “Labprāt piedalos dažādās sportiskajās aktivitātēs. Šogad vēlējos startēt ar komandu, tādēļ apvienojāmies un devāmies piedzīvojumā. Visi jaunieši, kas startēja kopā ar mani, ir fiziski spēcīgi, jo trenējas pie Anitas Jegorovas. Visgrūtāk bija mūsu komandas vienīgajai dāmai, bet mēs viens otram palīdzējām. Kopā sākām skrējienu un kopā arī finišējām. Nezinu nevienu sportisku pasākumu, kurā valdītu tik liels komandas gars. Esmu gandarīts par savējiem.”
Didzis atzīst, ka šogad veikt trasi bijis grūtāk laikapstākļu dēļ. “Nākamgad arī plānoju piedalīties “Stipro skrējienā”. Vai skriešu individuāli vai kopā ar komandu, to rādīs laiks. Sacensties ar sava vecuma skrējējiem būtu vieglāk, jaunieši ir ātrāki par mani. Komandas biedriem par nākamo gadu nevaicāju, jo pēc skrējiena neviens neizskatījās pārāk laimīgs,” smejas Didzis. “Pēc skrējiena lielākā vēlme bija ieiet karstā vannā vai apēst ko siltu. Mūs bija pārņēmis tik liels nogurums, ka viscaur netīrās drēbes ļāva ārēji mums izskatīties tā, kā mēs jutāmies. Vispatīkamākā tomēr ir apziņa, ka mēs to paveicām. Tas lielais grūtums attaisnoja pūliņus.” ◆
