Uzskata — lai dārzs slīgtu vienos ziedos, būtu glīts un kopts, tā izveidē nepieciešams ieguldīt gan daudz naudas, gan spēka, gan laika. — Mēs skaistākā dārza titulam gan nevarētu pretendēt, bet varētu piedalīties kategorijā “aizņemto cilvēku dārzs”, — saka koknesiete Inita Kalniņa, triju bērnu māmiņa, kura katru rītu ceļas sešos, lai mērotu ceļu uz darbu Rīgā.
Arī vīrs ir ļoti čakls, strādā divos darbos. Labi, ka ir vecmāmiņas, kuras piepalīdz mājas solī.
Lai zina, kā jāzied
Vieglāk, protams, kopt dārzu, ja tā lielāko daļu aizņem zāliens, kaut gan tas tāpat jāaprūpē. Tā kopšanā liels palīgs ir vecākais dēls Elvis. Taču bez puķudobēm māja tomēr ir kā bez dvēseles. Viena puķudobe Initai ierīkota tieši pie mājas — kā no rīta iziet ārā, tā uzreiz var sasveicināties ar puķēm. Tagad dobē kā krāšņas saulītes zied rudbekijas.
Otrpus mājai, sētas stūrī, kuplo dekoratīva kalnu priede, bet blakus tai — magnolija. Par to Initai ir īpašs stāsts. Magnolijas stādu viņa pirms diviem gadiem saņēma kā dāvanu Mātes dienā. Kaimiņos viņa redzējusi, ka izaudzis milzīgs magnolijas koks, bet viņas stāds, šķiet, to nezina, jo veidojas tikai krūms. Tomēr viņa magnoliju cerā atstājusi pamācību ar ziedošas magnolijas fotoattēlu, ko iedevuši stāda pārdevēji. — Lai mūsējā vismaz zina, kādiem ziediem jāzied, — smej Inita.
Vienkāršas
un izturīgas
Īpaši krāšņas sakuplojušas klinšrozītes.
— Tās mēs nopirkām stādaudzētavā aiz Pļaviņām un esam par tām sajūsmā. Vizuāli ar rozi šim košumkrūmam ir maz līdzības, taču tas zied ilgstoši un bagātīgi. Vārds “klints” nosaukumā liecina par to izturību. Klinšrozītes ne tikai samierinās ar ne pārāk auglīgu augsni, bet ir arī izturīgas pret izplūdes gāzēm un citiem gaisa piesārņotājiem. Šo košumkrūmu neapdraud praktiski nekādi kaitēkļi un slimības, tāpat arī nav jādomā, kā to pasargāt no ziemas sala, tāpēc tie ir ideāli augi aizņemtu cilvēku dārzos, — stāsta Inita. Ap klinšrozīti nav “jāčubinās” — vien jāapgriež vēlu rudenī. Šajā darbā liela palīdze māmiņai ir trīsgadīgā Elizabete — palīdz izgriezt vecos ziediņus. Turklāt klinšrozītes ir ļoti “draudzīgas” — sadzīvo ar visiem augiem.
Putnu
paradīze
Šogad īpaši dāsns ir vecais vīnogulājs. “Apskāvis” veco plūmi un “uzrāpies” uz šķūnīša jumta. Vīnogulājs palicis mantojumā no iepriekšējiem saimniekiem, un tam ir jau vairāk kā desmit gadu. Svešinieka acīm gan redzama tikai zaļā lapotne, bet, paejot zem tās, paveras tāda vīnogu ķekaru rinda, ka gandrīz jāsāk domāt par vīna raudzēšanu.
Arī viens mājas stūris noaudzis galīgi zaļš. Lielāko daļu aizņem apinis, kurš tagad zied kā negudrs. Tur zvirbuļiem īsta paradīze. Kas to lai zina, kas viņiem tur tik ļoti patīk — ziedi, smarža vai sēkliņas, bet čivina viņi varen jautri. Blakus apinim aug arī mežvīns, tas savu skaistumu pilnībā rādīs tikai oktobrī.
Paša darinātās
mēbelēs
Sestdienas Kalniņu ģimenē parasti ir pirts dienas. Pēc pēršanās var omulīgi pasēdēt uz mājastēva darinātā sola. Savukārt grila stūrītī, kas gan vēl tikai top, var ērti iekārtoties viņa gatavotā ozolkoka atpūtas krēslā.
Ja mājās ir bērni, tad, protams, neiztikt bez šūpolēm. Tās ir ļoti varenas, profesionālu meistaru gatavotas. Kad bērniem apnīk šūpoties, viņi lēkā uz batuta.