Rudens dubļu laiks lieku reizi rosina padomāt par to, kā glabājam savus apavus.
Rudens dubļu laiks lieku reizi rosina padomāt par to, kā glabājam savus apavus. Piedāvājam konkrētu risinājumu konkrētā situācijā, proti – dzīvoklī, kur apavi līdz šim krājās šaurā koridorā pie ieejas durvīm, bet “neejošākā” to daļa glabājās kastē skapja stūrī. Saimnieks nolēma saviem spēkiem pagatavot kumodi, kurā ietilptu vismaz 24 apavu pāri.
Materiāli, kas runā no pagātnes
Materiālu izvēlē priekšroka tika dota dabiskam kokam un vecām, saglabātām lietām. Kumodes sāniem, virsmai un atvilktņu fasādēm izmantotas veikalā nopērkamas līmētu priedes koka dēlīšu sagataves. Tās ir nopērkamas visos lielākajos būvmateriālu veikalos, diemžēl provincē sortiments ir ierobežots, bet piegādes termiņi – nezināmi, tāpēc visdrošāk savas vēlmes saskaņot uzreiz ar to, kas nopērkams veikalā šobrīd.
Konkrētās kumodes izmēriem atbilstošu sagatavju veikalā nebija, tāpēc gan atvilktņu fasādes, gan sānu virsmas nācās stiķēt (savienot) no divām daļām; savukārt salaiduma vietas daiļuma vārdā tika nolemts apslēpt ar nomizotiem ābeļu zariem. Atvilktņu rokturiem izmantoti mizoti bērza zari, bet redelēm – bērna gultiņas redeles un arī pārpalikums no kādas Ziemassvētku eglītes. (Jāpiebilst, ka visi zari ir ņemti no kokiem, par kuriem ģimenei ir kopīgas mīļas atmiņas. Pašu koku vairs nav.)
Radošās problēmas
Pirmā nopietnākā problēma – vajadzīgo instrumentu un pieredzes trūkums. Līmēto koka dēlīšu sagataves ir gana jūtīgs un kaprīzs materiāls; 2 cm biezās, gludi noēvelētās plātnes novērtēs katru paviršu āmura sitienu, vaļīgāku zāģa kustību vai stiprāku urbja spiedienu. (Kolēģi amatieri, saturieties!)
Plātnes tiek pārdotas slēgtā polietilēna plēves iepakojumā, bet pēc izsaiņošanas pāris dienu laikā tās “uzmeta vēderus”, sagriezās un zaudēja ģeometriski nevainojamo formu. Tāpēc precīza divu plātņu savienošana ar koka tapiņām radīja ievērojamas problēmas (neko daudz nelīdzēja arī plātņu piespiešana ar līmspīlēm taisnai virsmai, lai to paveiktu profesionāli, acīmredzot nepieciešami atbilstoši darbagaldi, taču šajā gadījumā meistara rīcībā bija vien divi virtuves ķeblīši). Plātņu zāģēšanu bez asa (svaigi nopirkta vai uzasināta) zāģa labāk nesākt, pretējā gadījumā ap zāģējuma vietu veidosies taāādi atlūzušu skaidu robi, ka tos būs grūti noslēpt ar jebkādu apdari.
Ne mazāk piņķerīga padarīšana ir precīza ligzdu izurbšana tapiņām un urbuma vietu iezīmēšana. Problēma tā, ka urbjot (vai dzenot jebkādu naglu) koka šķiedras garenvirzienā, urbis (vai nagla) visbiežāk novirzās no iezīmētā punkta. Protams, svārstot urbi, iespējams to ievirzīt vēlamajā ligzdas vietā, tomēr urbuma vieta jau būs izmuļļāta (par daudz paplašināta) un nāksies domāt par tapas papildu nostiprināšanu. Ieteicamāk urbšanu veikt ar kokurbi, bet, ja svarīgi tapiņu ligzdā ievietot pēc iespējas dziļāk, tad labāk urbumu pabeigt ar dzelzs urbi. (Skatīt zīmējumu.)
Attapības pārbaudījums var izrādīties arī koka zaru pārvēršana mēbeļu furnitūrā – zarus jāprot gan nomizot, gan izžāvēt tā, lai neveidotos plaisas. Bērza zari savulaik uzreiz pēc nozāģēšanas tūlīt tika nomizoti un vēlāk uzglabāti šķūņa caurvējā; zari lieliski saglabājās 10 gadu garumā. Ābeles zari tika nozāģēti pērn ziemā un tāpat uzreiz ar nazi nomizoti (ja miza iekalst, to noņemt daudz grūtāk). Ābeļu zariem viena puse bija jāpadara taisna un gluda – visērtākais paņēmiens izrādījās to pārzāģēšana uz pusēm. Pēc tam zari tika salikti virs radiatoriem un, lai gan tie nesaplaisāja, taču izcili sagriezās, nelīdzēja arī iespiešana līmspīlēs, un vēlāk katru zara nogriezni nācās taisnot ar ēveles, vīles un smilšpapīra palīdzību. Pieredze ļauj secināt – pareizāk būtu bijis ļaut zariem izžūt un tikai tad tos pārzāģēt uz pusēm.
Veidot rokturus no bērza zaru fragmentiem visveiksmīgāk izdevās ar slīpmašīnu, kurai piestiprināta ripa ar aplī izkārtotām smilšpapīra lapiņām. Ieteicams palīgs katram mājamatniekam.
Plusi un mīnusi
Laikam jau visvērtīgākais ieguvums ir pieredze amatnieka darbā un iespēja izveidot kaut ko pēc sava prāta; visādi citādi tas ir nervus paģērošs darbs, kas ievelkas nedēļu un mēnešu garumā, rada vēl lielāku jucekli un nekārtību mājās. Tāpēc pavisam noteikti, ja galdnieka darbi nav jūsu vaļasprieks, labāk dodieties uz vietējo mēbeļu veikalu un pērciet visu gatavu.
