“Visi ansambļa dalībnieki ir mīļi Dieva bērni ar saviem niķiem un stiķiem, turamies kopā ļoti lielā sirsnībā, draudzībā un ticībā,” par Aizkraukles Romas katoļu baznīcas bērnu un jauniešu ansambli saka tā vadītājs Nils Mosejonoks.
Izmanto sintezatoru, ģitāru, džambu
Nils ansambli vada trešo gadu, pirms tam šo darbu veica Linda Aršauska, kura tagad Romā studē kanoniskās tiesības.
Ja visi ansambļa dalībnieki sapulcētos vienkopus, viņu būtu pavisam 18, tomēr ikdienā mēģinājumos satiekas septiņi astoņi jaunieši, baznīcas svētkos — mazliet vairāk. Dažs jaunietis pāris mēģinājumos atskārst, ka garīgās dziesmas viņu tomēr nesaista, bet citi atnāk un paliek, jo aizrauj dziedāšana mūsdienīgu instrumentu pavadījumā — jaunieši izmanto sintezatoru, ģitāru, vijoli, džambu. “Šādi instrumenti mums ir ļoti svarīgi, tie papildina mūsu dziedājumu, un mēs labāk varam parādīt, cik mūzika ir skaista,” saka Nils.
Jaunieši mēģina katru sestdienu pirms Svētās Mises. “Mēģinājumu starplaikos pārrunājam dažādus baznīcā aktuālus notikumus, piemēram, pāvesta Franciska ievēlēšanu. Pāvests katru gadu izsludina citu tēmu, kurai veltām pastiprinātu uzmanību. Šis ir ticības gads, tādēļ vairāk pārrunājam ticības lietas,” stāsta Nils.
Cits citu uzmundrina
Kas jauniešus saista ansamblī?
Laura Vanaga: “Tas ir cilvēciskums, mīļums.”
Edgars Prozorovskis: “Parasti brīvdienās es esmu baznīcā, ansambļa mēģinājumos, dziedu diezgan daudz. Mani pievelk sirsnīgā atmosfēra, mīlestība, kas te valda. Daudziem draugiem ir stereotips, ka esmu kādā sektā, ka es lūdzos kā veca tantiņa, tomēr tā nav. Esam mūsdienīgi jaunieši, mums visiem kopā ir jautri, labi.”
Ieva Bukša: “Ansamblī esam kā lielā ģimenē, cits citam līdzās, tādi, kādi mēs esam, un te mūs neviens nenosodīs, bet sapratīs un palīdzēs.”
Elīna Lukašova: “Man ļoti patīk ģimeniskums, mēs esam ļoti draudzīgi un jautri, cits citu uzmundrinām, kad esam noskumuši. Kad attālinos no baznīcas, vairs nenāku uz dievkalpojumiem, vairāk dzīvoju pasaulīgu dzīvi, nelūdzos, draugi mani aicina, palīdz man. Linda Aršauska man iemācīja spēlēt ģitāru. Patīk, ka Nils mūs visus spēj pulcināt kopā. Viņš spēlē sintezatoru, dzied un prot aizraut arī citus.”
Atsakās no gaļas un našķiem
Jauniešu ansambļa repertuārā ir ap 300 dziesmu, un daļa šajā Lieldienu gaidīšanas laikā skanējusi ne tikai Aizkraukles baznīcā, bet arī Aglonas bazilikā. “Ticība ir jāpadziļina, tādēļ bijām Aglonas bazilikā, ar meditācijām, dziesmām piedalījāmies Krusta ceļā, Svētajā Misē. Tur bijām visu nakti,” stāsta Nils. “Aizkraukles katoļu baznīcā vadījām Krusta ceļu, piedalīsimies arī Lieldienu nakts vigīlijā naktī no sestdienas uz svētdienu, dziedāsim Otrajās Lieldienās.”
Kas Lieldienas ir jauniešiem, ko tās viņiem nozīmē?
Laura Vanaga: “Man tās saistās ar gavēni, ar atteikšanos no kaut kā. Šī ir trešā reize, kad gavēju, un šogad tas ir grūtāk nekā iepriekš. Agrāk atteicos no visu veidu gaļas, bet šoreiz — no cūkgaļas un dažādiem saldumiem, našķiem. Piemēram, neēdu smalkmaizītes. Ja kādam svinam dzimšanas dienu un man piedāvā torti, no tās atsakos. Sākumā draugi man teica: “Tu esi traka, kā tu tā vari?” Bet tagad viņi ir pieraduši, mani saprot. Biežāk cenšos apmeklēt baznīcu, lasīt Bībeles jauno tulkojumu, darīt labus darbus. Apņēmos 40 dienu laikā nelietot portālu draugiem.lv, internetu izmantoju tikai mācību vajadzībām. Tas ir grūti, bet jāiztur līdz galam. Gaidu, kad gavēnis beigsies.”
Edgars Prozorovskis: “Man tas ir kluss pārdomu laiks, vairāk laika veltu lūgšanām, neskatos televīziju, neizmantoju sociālos tīklus, neeju uz kino, esmu atteicies no izklaidēm, cenšos darīt labus darbus. Piemēram, Svētās Terēzes no Kalkutas māsu klosterī Rīgā kopā ar mammu kā brīvprātīgais palīdzu bezpajumtniekiem, veicu medicīnisko aprūpi, pārsienu brūces. Tas dod gandarījumu. Gavēnis ir šī Lieldienu laika sastāvdaļa. Tā kā man ir liela studiju slodze, mācos par ārstu, nevaru atļauties atteikties no gaļas. ”
Piepilda jaunas
apņemšanās
Ieva Bukša: “Lieldienas ir pārdomu, gavēņa un jaunu apņemšanos laiks. Esmu atteikusies no gaļas, taču tas ir ļoti grūti, īpaši tad, ja vakariņās ir pagatavots kāds gaļas ēdiens. Tomēr cenšos gavēni ievērot, tas ir ļoti svarīgi, jo attīrās organisms. Es apņēmos arī nelietot lamuvārdus, jo tas nav glīti, īpaši meitenei, ieradumus lauzt ir grūti, bet cenšos.”
Elīna Lukašova: “Lieldienas ir Kristus Augšāmcelšanās svētki. Lai sagatavotos šiem lielajiem svētkiem, atsakos no gaļas. Biežāk eju uz baznīcu, vairāk pievēršos lūgšanām.”
Nils Mosejonoks: “Pirms pieciem sešiem gadiem, kad vēl regulāri neapmeklēju baznīcu, Lieldienas man bija svētki ar olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos, tomēr šajos svētkos kaut kā pietrūka. Kad sāku apmeklēt baznīcu, sāku izprast Lieldienu vēsti, jēgu, dziļumu: mani kāds ir izglābis, ļoti mīlējis un augšāmcēlies. Baznīcā smaržo vīraks, pavasara saule un siltums beidzot ienāk mājās, ir liels prieks un miers. Man gavēņa apņemšanās bija diezgan bērnišķīga — esmu atteicies no čipsiem. Bez sociālajiem tīkliem gan nevarētu iztikt. Tomēr man ir arī vairākas nopietnākas apņemšanās, par kurām es negribu runāt skaļi. Ar tām ne vienmēr iet kā pa diedziņu: es pakrītu un pieceļos, saprotu, ka biju kļūdījies, bet tik un tā turpinu celties un šīs apņemšanās īstenot. Ir vērts izdzīvot gavēni, lai Lieldienu prieks būtu vēl lielāks un patiesāks.”
