Šīs nedēļas nogalē 25 gadu jubileju svin pļaviņietis Ritvars Stepanovs. Ritvara sapnis ir pašam apmaksāt studijas augstskolā, tāpēc jau vairākus gadus viņš strādā ārzemēs.
Šīs nedēļas nogalē 25 gadu jubileju svin pļaviņietis Ritvars Stepanovs. Ritvara sapnis ir pašam apmaksāt studijas augstskolā, tāpēc jau vairākus gadus viņš strādā ārzemēs.
Nolemj pelnīt pats
— Pēc vidusskolas sāku studēt Policijas akadēmijā juristos, — saka Ritvars. — Pirmo gadu par studijām maksāja vecāki. Nevēlējos viņiem būt apgrūtinājums, tāpēc sāku strādāt policijā, jo tad par studijām nav jāmaksā. Tā mācījos vēl gadu, taču sapratu, ka policista darbs nav domāts man. Kad aizgāju no darba policijā, bija jāsāk maksāt par izglītību, tāpēc nolēmu vispirms naudu nopelnīt un tad turpināt studijas.
Izvēlējos darbu ārzemēs, jo Latvijā neilgā laikā godīgi nav iespējams nopelnīt daudz naudas. Pusgadu Vācijā kādā saimniecībā biju palīgstrādnieks. Man lieti noderēja skolā apgūtā vācu valoda. Pēc gada vēlreiz atgriezos šajā pašā valstī.
Saimnieks censoni ievēro
Pusgadu dzīvojot ārzemēs un pusgadu Latvijā, studijas turpināt nav iespējams. Arī naudas vēl nebija pietiekami daudz, tāpēc nolēmu izmēģināt laimi Anglijā. Angļu valodas zināšanas bija visai vājas, tomēr nolēmu riskēt. Anglijā nokļuvu ar studentu organizāciju starpniecību. Strādāju fermā Anglijas dienvidos un lasīju zemenes. Strādāju cītīgi, un saimnieki mani ievēroja. Kad pusgads atkal bija apritējis, aicināja atbraukt vēl. Piedāvāja labāku darbu un lielāku atalgojumu. Piekritu un vēlreiz aizbraucu uz Angliju. Tikai nesen atgriezos Latvijā. Esmu nolēmis vēl pāris reižu aizbraukt pastrādāt. Tad būšu pietiekami daudz nopelnījis, lai varētu pabeigt studijas un iekārtot dzīvi.
Jaunieši, ar kuriem kopā sāku studijas, jau ieguvuši diplomu, taču man tas nekremt. Gan arī man būs izglītības dokuments. Jāizmanto iespēja, ko dzīve piedāvā, kamēr esmu jauns un varu to atļauties. Vēlāk nebūs vēlēšanās dzīvot tālu no mājām.
Uzjautrina gruzīnu anekdotes
Strādājot Anglijā, vairāk gan nākas runāt krievu nekā angļu valodā. Lielākā daļa strādājošo jauniešu ir studenti no Baltijas valstīm un Krievijas. Visi savlaik mācījušies krievu valodu un tajā runā. Arī bulgāru un rumāņu jaunieši labi runā krieviski. Interesanti paklausīties gruzīnus. Viņu akcents ir nepārspējams, un vislabāk viņiem padodas stāstīt anekdotes. Tās vienmēr ir ļoti asprātīgas un labi skan.
Latvietēm trešā vieta
Stāsta, ka pasaulē skaistākās meitenes dzīvojot Latvijā. Man gan šķiet, ka pirmā vieta pieder ukrainietēm. Aiz viņām varētu ierindot krievietes un tikai tad latvietes. Mana vecuma angļu meitenes lielākoties ir pārāk apaļīgas. Viņas gan par to nekautrējas, tomēr trūkst stila un pievilcības.
Lai arī sastapta ne viena vien skaistule, mana sirds pieder kādai jaukai meitenei tepat Latvijā.
Cope ar uztraukumu
Ritvars ir kaislīgs makšķernieks. Ar nepacietību viņš gaida, līdz Daugavu pie Pļaviņām klās pietiekami biezs ledus.
— Man ļoti patīk makšķerēt, tomēr vēl mazliet jāpagaida, — saka Ritvars Stepanovs. — Ledus nav drošs. Sēžot uz ledus, parasti ir auksti, tāpēc man labāk patīk makšķerēt vasarā — gan ar pludiņmakšķeri, gan spiningu.
Esmu izmēģinājis veiksmi arī Anglijas upēs un ezeriņos. Dienvidu piekrastes upēs ir daudz lašu un foreļu. Šīs zivis makšķerēt ir ļoti aizraujoši, taču vienlaikus arī visai bīstami. Vietā, kur dzīvojām, ir dabas parks. Lai makšķerētu, vajadzīga licence. Tā ir ļoti dārga, tāpēc iztieku bez tās. Ja inspektors noķertu, būtu jāmaksā ļoti liels naudassods.
Garāki svētki
Dzimšanas dienu Ritvars parasti svin draugu un radu pulkā.
— Bērnībā jutos nedaudz savādi, — saka jubilārs. — Svinēja Vecgada vakaru un reizē arī manu dzimšanas dienu. Nevarēju īsti saprast, vai dāvanas, ko man pasniedza, bija domātas gadumijā vai dzimšanas dienā. Nu viss skaidrs. Jārīko vien divas svinības pēc kārtas, un svētki ir garāki nekā citiem.
