Aizkraukliete Gunta Niparte ir uzņēmīga un mērķtiecīga meitene, kura jau vidusskolas 11. klasē nolēma, ka studēs ārzemēs, nevis Latvijā.
Aizkraukliete Gunta Niparte ir uzņēmīga un mērķtiecīga meitene, kura jau vidusskolas 11. klasē nolēma, ka studēs ārzemēs, nevis Latvijā. Gunta studijām izvēlējās Hallas universitāti Anglijā. Pēc pirmā semestra viņa ieradās Latvijā apciemot ģimeni un labprāt stāsta par britu zemē piedzīvoto.
Gunta ir meitene no laukiem. Augusi Madonas rajona Jaunkalsnavā, pamatskolu beigusi Pļaviņās, bet, kad ģimene pārcēlās dzīvot Aizkrauklē, sāka mācīties Aizkraukles novada ģimnāzijā. Divus gadus jauniete šajā skolā bija skolēnu padomes prezidente. Gunta uzskata, ka dzīve tālu no Latvijas galvaspilsētas nav šķērslis sapņot par lielām lietām un arī sasniegt savu mērķi, ja vien ir vēlme to darīt, prasme atrast vajadzīgo informāciju, kā arī uzņēmība, drosme piepildīt savu sapni.
Nākotni plāno laikus
— Kāds tavā dzīvē bijis aizvadītais gads?
— To var vērtēt kā labu un pārmaiņām bagātu gadu. Veiksmīgi nokārtoju vidusskolas eksāmenus, nosvinēju izlaidumu Aizkraukles novada ģimnāzijā, saņēmu ziņu, ka esmu uzņemta Hallas universitātē, un devos studēt uz Angliju.
— Par to domāji jau sen?
— Tas nebija spontāns lēmums, kuru pieņēmu pēdējā mācību semestrī. Studijām ārzemēs gatavojos jau kopš 11. klases. Piesakoties studijām, paiet ilgs laiks no pieteikuma nosūtīšanas līdz brīdim, kad saņem apstiprinājumu, ka esi uzņemta augstskolā. Sadarbojos ar Universitāšu un koledžu uzņemšanas centru, kurš piedāvā, izpildot vienu pieteikuma veidlapu, pieteikties sešām mācību programmām dažādās augstskolās. Biju ļoti pārsteigta, kad saņēmu apstiprinājumu no četrām augstskolām. Nu vajadzēja izvēlēties, kurai skolai dot jāvārdu. Izanalizējot iegūto informāciju, secināju, ka Hallas universitāte politikas un starptautisko attiecību studijām ir piemērotākā. Lielbritānijā to uzskata par vienu no labākajām augstskolām šajā jomā.
Man bija jāuzraksta eseja un motivācijas vēstule, kāpēc es gribu studēt tieši šajā augstskolā un ar ko gan esmu tik īpaša, lai mani tajā uzņemtu. Jānosūta arī rekomendācijas vēstule, kuru es lūdzu uzrakstīt ģimnāzijas toreizējam direktoram Leonam Līdumam.
Par studijām nav jāmaksā
— Vai studijas ārzemēs maksā dārgi?
— Sākumā gribēju doties studēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču apzinājos, ka būs grūti pretendēt apmaksātai studiju vietai. Tik daudz naudas, lai varētu apmaksāt mācības kādā no šīs valsts augstskolām, manai ģimenei nebija. Tad izlasīju kādu publikāciju par studijām Anglijā un uzzināju, ka šajā valstī par studijām augstskolā mācību laikā nav jāmaksā, īpaši, ja students ir no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts.
Mācību maksa gan ir trīs tūkstoši mārciņu gadā, un tad, kad pēc studiju beigšanas sākšu strādāt un gadā pelnīšu 15 tūkstošu mārciņu, man šī mācību maksa pamazām būs jāatdod.
Latvijas jauniešiem tā ir liela priekšrocība, jo mūsu valstī šobrīd gandrīz visur augstākā izglītība ir par maksu, un neviens neņem vērā, kāda ir jauno studentu ģimenes finansiālā situācija.
Par savām ikdienišķajām vajadzībām un dzīvošanu studentu mājā gan man ir jāmaksā pašai. Tāpēc “Parex” bankā paņēmu studējošā kredītu. Tomēr ar to vien nepietiek, jo mani izdevumi ir apmēram 300 latu mēnesī. Tāpēc finansiāli mani atbalsta vecāki.
Ārzemju diplomam lielāka vērtība
— Vai neuzticies Latvijā iegūtajai augstākajai izglītībai?
— Tā nevarētu teikt. Vienu brīdi domāju par studijām Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē, kur var apgūt politikas zinātni un starptautiskās attiecības. Pat iestājos šajā augstskolā, jo vēl šīgada vasaras sākumā nebiju saņēmusi apstiprinājumu, ka esmu uzņemta kādā no Anglijas universitātēm. Kaut gan arī par to, vai esmu uzņemta “Stradiņos”, nebiju simtprocentīgi pārliecināta. Tas bija tāds neziņas un nedrošības brīdis.
Man arvien gribējies izmēģināt ko jaunu un kaut kā sevi apliecināt. Biju daudz lasījusi par studentiem, kuri bija mācījušies ārzemēs, un pārliecinājos, ka viņiem ir plašākas darba un karjeras iespējas. Domāju, ka jomā, ko esmu izvēlējusies — politika un starptautiskās attiecības, šajā Anglijas universitātē iegūtajam diplomam ir daudz lielāka vērtība. Īpaši gadījumā, ja vēlos strādāt ārzemēs.
Pārdzīvojums ģimenei
— Kā tavu aizbraukšanu uztvēra vecāki?
— Tas bija smags brīdis, jo ģimenē esmu vecākais bērns un pirmā, kura pamet mājas. Pagāja krietns laiks, kamēr visi apradām ar šo domu. Es agrāk nekad ilgāk par nedēļu neesmu bijusi projām no mājām. Pagāja divas nedēļas, kamēr pieradu pie jaunas vides, cilvēkiem, valodas. Ļoti uztraucos, taču man apkārt bija tādi paši samulsuši jaunieši, kuriem viss bija jauns. Kopā to visu pārdzīvot ir vieglāk. Ierodoties Hallā, uzzināju, ka šajā universitātē esam seši jauniņie no Latvijas. Arī tas radīja drošības sajūtu. Šobrīd esmu sapratusi, ka izdarīju pareizo izvēli, un esmu ļoti apmierināta.
Gandrīz katru dienu sazinos ar savējiem — sūtu īsziņas, sazvanāmies, sarakstāmies internetā. Vecāki šajā laikā man bija milzīgs atbalsts. Ar draugiem sarunājos portālā “draugiem.lv”.
Iemācās rūpēties par sevi
— Tagad pašai jātiek galā arī sadzīvi.
— Tas arī bija viens no pārbaudījumiem. Studējot Latvijā, brīvdienās var atbraukt mājās, kur vecāki tevi apčubina un daudz ko izdara tavā vietā, bet tur nav neviena, kurš manā vietā aizies iepirkties, parūpēsies par vakariņām, izmazgās manas drēbes un pēc tam vēl iedos līdzi pārtiku piecām dienām. Nu man pašai jādomā, ko ēdīšu vai ģērbšu.
Dzīvoju studentu pilsētiņā, kura pieder augstskolai. Mitinos vienā mājā kopā ar divām meitenēm no Nigērijas un studenti no Amerikas Savienotajām Valstīm. Mums katrai ir sava istaba, kopīga tualete, vannasistaba un virtuve.
Esmu iepazinusies ar daudziem jaukiem cilvēkiem, ieguvusi jaunus draugus. Tā kā šajā augstskolā mācās mani vienaudži no dažādām valstīm, līdz ar viņiem iepazīstu dažādu tautu kultūru un tradīcijas. Man ir labi draugi no Francijas, Itālijas, Amerikas, Portugāles un Āfrikas, un es domāju nākamgad apciemot kādu no draugiem viņu dzimtenē. Latvijā dzīvojot, tikai pa retam tikos ar ārzemju jauniešiem, kuri bija ieradušies Aizkrauklē studentu apmaiņas programmā vai sakarā ar kādu projektu.
Ar karoti mutē nelej
— Kā norit mācības?
— Tās krasi atšķiras no mācībām Latvijā. Lekciju grafiks ir diezgan brīvs, nedēļā ir tikai kādas sešas nodarbības. Pēc lekcijas parasti ir seminārs, kurā diskutējam par nodarbībā pārrunāto. Taču mums ir ļoti daudz jālasa, tāpēc ilgu laiku pavadu bibliotēkā. Tas, ko apgūstam, nav tikai grāmatā rakstītā teorija. Tur nav nekādas “iezubrīšanas”.
Skolā pirms kontroldarba vai ieskaites mums grāmatā lika izlasīt noteiktas nodaļas, un mēs vienmēr zinājām, ka jautājumi būs tieši par to. Taču te visi pārbaudījumi ir eseju veidā, kurās, pamatojot ar faktiem, jāizklāsta savs viedoklis. Mums māca arī akli neuzticēties grāmatās rakstītajam, jo ne vienmēr tā ir vienīgā patiesība. Mūs rosina domāt un analizēt, vai tas, kas uzrakstīts, ir pareizi vai nē, mudina pētīt un vērtēt. Sākumā man tas likās neierasti, jo — ko gan jaunu pati varu izdomāt? Ja grāmatā par to jau ir rakstīts, kāpēc vēl man kaut kas jāizdomā?
Lai savāktu noteikto kredītpunktu skaitu, bija papildus jāizvēlas vēl kāds mācību priekšmets, un es izvēlējos mācīties itāliešu valodu.
Strādāt varētu arī dzimtenē
— Kā topošā politikas speciāliste dzīvo līdzi politiskajiem notikumiem Latvijā?
— Mājiņās, kurās dzīvo studenti, ir bezmaksas interneta pieslēgums, tāpēc man ir iespēja regulāri vērot norises Latvijā. Dzīvojot Anglijā un studējot politiku, saprotu, ka tas, kas šobrīd notiek Latvijā, man nav pieņemams. Es ļoti gribētu kaut ko mainīt šajā valstī, taču šobrīd nesaskatu savu vietu Latvijas politikā. Saprotu, ka mainīt te neko nevarēs, kamēr nenomainīsies vismaz divas politiķu un vadošo darbinieku paaudzes. Tad, kad pie varas būs jauni cilvēki, kuri ieguvuši zināšanas jaunās studiju programmās ārzemēs vai arī tepat Latvijā, varēs cerēt uz pārmaiņām gan politikā, gan arī citās nozarēs.
— Vai nākotnē varētu dzīvot un strādāt Latvijā?
— Jā, jo arī Latvijā ir daudz starptautisku uzņēmumu, diplomātisku iestāžu, kur varētu likt lietā savas zināšanas un prasmes. Bakalaura grādu iegūšu triju gadu laikā, taču nedomāju pie tā apstāties. Noteikti vēlos iegūt arī maģistra grādu.
— Apmeklē arī izklaides pasākumus?
— Kā jau jaunietei arī man kādreiz gribas aiziet uz kādu kafejnīcu vai ballīti. Esmu iepazinusi Hallas pilsētu, izpētījusi, ko piedāvā universitāte. Tur darbojas vairāki desmiti studentu korporāciju, kurās apvienojas domubiedri. Tās rīko dažādus tematiskos vakarus. Gandrīz katru nedēļu notiek kāda ballīte, bieži tās ir maskuballes. Latvijā parasti tās apmeklē ļoti kūtri un uz “maskošanos” raugās visai skeptiski. Taču Anglijā tā ir iecienīta izklaide, un studenti ar lielu entuziasmu maskuballēm gatavojas, meklē tērpus. Arī es pāris šādos sarīkojumos esmu piedalījusies.
Latvija — niecīga Eiropas daļa
— Cik daudz tavi studiju biedri zina par Latviju?
— Šajā ziņā cilvēkus var dalīt divās grupās. Vieni par Latviju nezina praktiski neko. Ja nu vienīgi to, ka mums ir kaut kāda saistība ar Krieviju. Taču daļa jauniešu tomēr zina, kur ir Latvija, īpaši to, ka pie mums ir skaistas meitenes. Kāds puisis no Kanādas bija ļoti priecīgs, uzzinājis, ka esmu no Latvijas, jo viņš bija mācījies tajā pašā skolā, kur Latvijas prezidente. Šajā skolā novietota Vairas Vīķes—Freibergas fotogrāfija, un viņu arī bieži tur piemin.
Mācoties Anglijā, saprotu, ka Latvija ir ļoti niecīga Eiropas daļa, par kuru tomēr maz zina. Kaut vai par NATO samitu. Latvijā gatavošanās tam un pats samits ilgu laiku bija notikums numur viens, bet Anglijā es par to pat neko nedzirdēju.
— Ko tu novēlētu jauniešiem, kuri šobrīd domā par studijām?
— Jāizmanto tas, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un līdz ar to mums ir atvērtas robežas ar daudzām Eiropas valstīm. Noteikti ir vērts izvēlēties studijas ārzemēs. Sākumā tas ir grūti emocionāli un psiholoģiski, taču iegūtās zināšanas un prasmes ir ļoti vērtīgas. Vidusskolēniem jau 10. klasē vajadzētu izdomāt, ko viņi vēlas, un mācīties tā, lai varētu sasniegt izvirzīto mērķi. Sekmes ir viens no būtiskiem faktoriem, ko izvērtē, taču ir jāsaprot, ka tur pasniedzējs ar karoti mutē neko nelies. Ir jābūt apziņai, ka viss jādara un jāmeklē pašam. Studējot ārzemēs, arī paveras plašāks pasaules redzējums un mainās dzīves skatījums. Jauniešiem novēlu nenovērtēt sevi par zemu un uzdrīkstēties!
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Gunta Niparte.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1987. gada 4. jūnijs, Aizkraukle.
IZGLĪTĪBA: beigusi Aizkraukles novada ģimnāziju, Hallas universitātē Anglijā studē politiku un starptautiskās attiecības.
ĢIMENE: māte Inga ir uzņēmēja, tēvs Guntars ir energofirmas “Jauda” kvalitātes vadītājs, brālis Rihards mācās Aizkraukles novada ģimnāzijas 8. klasē.
VAĻASPRIEKS: lasīšana, ceļošana un valodu apguve.
HOROSKOPA ZĪME: Dvīņi.
