Filokartists aizkrauklietis Andrejs Zujevs pavisam nesen savu pastkaršu kolekciju papildināja ar unikālu atradumu — 1894. gadā 30. martā datētu atklātni.
Filokartists aizkrauklietis Andrejs Zujevs pavisam nesen savu pastkaršu kolekciju papildināja ar unikālu atradumu — 1894. gadā 30. martā datētu atklātni. Tā ir līdz šim vecākā zināmā ilustrētā pastkarte ar Rīgas zīmogu. Atklātne ir krievu valodā, tajā redzams Rīgas skats — kanāls pie
Operas un baleta teātra.
Kas meklē, tas atrod — ja nebūtu šāda sakāmvārda, acīmredzot to izdomātu Andrejs. Par viņa apsēstību ar kara trofejām jau esam rakstījuši. Taču Andrejs ir arī aizrautīgs pastkaršu kolekcionārs.
Pārsteigums mēbeļu salonā
Kā Andrejs atrada seno pastkarti? Ļoti vienkārši. Viņš kā parasti staigājis pa Rīgas antikvariātiem. Iegājis arī kādā tirgotavā, kurā pārdod galvenokārt senas mēbeles. Kāda kundze līdz ar vecajām mēbelēm antikvariātam bija atdevusi arī vairākus pastkaršu albumus. Tā kā Andreju saista atklātnes ar Rīgas skatiem, viņš no albumiem atlasījis, viņaprāt, interesantākās. Manījis gan, ka daža ir ļoti sena, bet to, ka ieguvis retumu, uzzinājis tikai mājās, kad pāršķirstījis filokartistu katalogus.
Zīmogs svarīgāks par tekstu
Līdz šim zināmā vecākā atklātne datēta 1894. gada 8. augustā, un savulaik tā glabājās pie viena no slavenākajiem filokartistiem Ojāra Cinka. Šis fakts fiksēts arī I. Štamgutes grāmatā “Vecā Rīga atklātnēs”. Atklātnē redzams Jūrmalas skats.
Andreja kolekcijā nokļuvusī ir gandrīz pusgadu vecāka, un tajā attēlota Rīga. No mūsdienu atklātnēm senā atšķiras ar to, ka tekstu rakstīja attēla pusē, otrajā pusē paredzēta vieta adresei.
Var secināt, ka pastkarte rakstīta kādai vācu jaunkundzei Karolai fon Roennei Degālenā pie Tukuma. To, kas rakstīts vēstulē, Andrejs vēl nav iztulkojis (rakstīts sīkā, grūti salasāmā rokrakstā), bet, viņaprāt, pats svarīgākais ir zīmogs, kurš labi saglabājies.
Būs jāmaina grāmatas virsraksts
Sanktpēterburgas kultūras fonds sagatavo “Krievu atklātņu enciklopēdiju 1895. —1945.”. Šajā enciklopēdijā ir ziņas par vecāko pastkarti ar 1895. gada 18. novembra zīmogu.
Latviešu filokartistu kolekcijās esošās atklātnes acīmredzot būs iemesls gadaskaitļa maiņai uz vāka, jo abas ir krievu valodā, un Latvija tolaik bija Krievijas impērijas sastāvdaļa.
Ne par kādu cenu
Nesen Rīgas uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs Anglijā kādā izsolē par pirmo privāto atklātni (to kāds rakstnieks bija sūtījis pats sev), kura datēta 1840. gadā, samaksājis ap 30 tūkstošu latu. Kad vaicāju Andrejam, par kādu summu pārdotu savu atradumu, viņš, ilgi nedomājot, atbildēja: “Manuprāt, atklātnei lielāka vērtība nekā naudai. Svarīgāka apziņa, ka man patiešām pieder unikāls retums.”
