Jeb politiskā kultūra Latvijā Kaimiņjurkam mīksta mēle, tas kā dzimis amatam.
Jeb politiskā kultūra Latvijā
Kaimiņjurkam mīksta mēle,
Tas kā dzimis amatam.
Cerēsim, tā nav tik spēle,
Nav tās bebru lamatas.
Miķelis jau būtu labāks,
Tikai vienā lietā vārs…
Ko var darīt, tāda daba,
Šausmīgi uz meičām kārs!
Laikam katram sava ute.
Bet kā ir ar partijām?
Neiesim nevienu stutēt!
Vai par maz vēl naudas tām?
Dažā listē kopā lasās,
Kam tas CV sen jau šķībs,
Kas pēc brīnumārsta prasās,
Jo tiem viss pie pirkstiem līp.
Citam tikai dibens kāro
Varas krēslā pasēdēt.
Štrunts, ja neklap tā,
kā plānots,
Vai var visu paredzēt?
Vai kāds drīkst būt šodien mierīgs
Un pa tukšo vāvuļot?
Troksnis notikuma cienīgs,
Tāds, kā reiz pie Bābeles.
Kāpēc uztraukties,
kam vārdot?
Garantijas tik un tā:
Tie ir nodokļi, kas jādod,
Un tā dāma kaulainā…
Pašiem vien ir jātiek galā,
Īstos ļaužus jāievēl.
Citādi nāks tāds cunami!
Nebūs vairs, kas jaunus vēl.
