Amerikāņi Brets Dodsons un Nikija Hansone Latvijā ieradās pirms četriem gadiem. Abi darbojas ASV kompānijā “JELD WEN” un Aizkrauklē ieradās strādāt šīs firmas Latvijas ražotnē.
Amerikāņi Brets Dodsons un Nikija Hansone Latvijā ieradās pirms četriem gadiem. Abi darbojas ASV kompānijā “JELD WEN” un Aizkrauklē ieradās strādāt šīs firmas Latvijas ražotnē. Par to, kā amerikāņiem klājas Latvijā, stāsta Brets Dodsons. Saruna ar amerikāni rit latviešu valodā.
Valodu apgūt palīdz draugi
— Jūs labi runājat latviski. Vai viegli apguvāt mūsu valodu?
— Dzīvojot Latvijā, latviešu valoda jāprot obligāti, citādi mēs izrādītu necieņu pret šo valsti. Latviešu valoda ir grūta, un to nebija viegli mācīties. Pusgadu mums bija valodas stundas reizi nedēļā. Palīdzēja tas, ka strādājam kopā ar latviešiem, arī draugi mums ļoti palīdzēja valodas apguvē. Man gan grūti lasīt un rakstīt latviski, bet runāt varu.
— Vai jums Latvijā patīk?
— Jā, esam te iedzīvojušies. Latvija mums kļuvusi par mājām, vienīgi žēl, ka te nav kalnu. Mēs esam aktīvi kalnu slēpotāji, taču Latvijā nav kur to darīt. Toties te ir jauki cilvēki un krāšņa daba.
— Vai ar latviešiem labi saprotaties?
— O, jā! Mums ir dažāda kultūra, bet tas nav šķērslis.
Ar vecākiem tiekas reizi gadā
— Kas jūs pārsteidza Latvijā, ierodoties te pirmo reizi?
— Latviešu dziesmas un tradīcijas. Te vairāk laika pavada ar ģimenēm, ir izteikts ģimeniskums. Visi kopā brīvdienās, viens ar otru ikdienā bieži satiekas. ASV tā nav, jo ar vecākiem satiekamies tikai pāris reižu gadā — Ziemassvētkos un Pateicības dienā. Bet tur jau arī dzīvojam viens no otra tūkstošiem kilometru tālu, ne kā Latvijā, kur ģimenes dzīvo vienā pilsētā, bieži pat vienā dzīvoklī.
— Kādas latviešu tradīcijas jūsu dzimtenē ir svešas?
— Amerikā mēs nesvinam Līgo, arī Lieldienas ilgst tikai vienu dienu. Krāšņākie svētki mums ir Ziemassvētki, Pateicības diena un ASV neatkarības diena 4. jūlijā. Te, Latvijā, svinu šos svētkus un arī latviešiem tik tuvo Līgo. Katru gadu ar draugiem Aizkrauklē līgojam. Šogad svētkos būs liels dziesmots pasākums — ziņģe. Noteikti to apmeklēsim, mums latviešu dziesmas patīk.
Balkānos vai Baltijā?
— Vai iepriekš zinājāt, kas un kur ir Latvija?
— Jā, bet tikai tādēļ, ka studējot pirms 15 gadiem dzīvoju Dānijā, kur uzzināju par Latviju. Amerikāņiem par Latviju ir visai miglains priekšstats. Kaut ko dzirdējuši, bet īsti nezina, vai Latvija ir Balkānos vai Baltijā. Skaidroju, ka Baltijā. Tad stāstu apmēram kurā vietā Baltija ir. Saku, ka netālu no Somijas, Zviedrijas, lai ir kaut aptuvens priekšstats par Latviju. Tad visi domā, ka te ir auksts un nav vasaras.
— Kādēļ tā? Vai ASV par Latviju tiešām neko nestāsta?
— Iespējams, tas tādēļ, ka Latviju agrāk atsevišķi nekad neizcēla, rādot to kā Krievijas sastāvdaļu. Televīzijā rādīja Krievijas celtnes, rūpnīcas. Domājām, ka Latvijā ir tāpat. Nekā! Izrādās, te ir skaistas vecpilsētas, jauka daba. Kamēr pats neesi redzējis, Latviju iedomājies pavisam savādāku.
— Pa šiem gadiem esat kļuvis par Latvijas tēla veidotāju ASV, stāstot draugiem un radiem par mūsu valsti.
— Tā ir. Es vienmēr uz ASV sūtu fotogrāfijas no Latvijas, vedu suvenīrus. Arī draugi un radi no Amerikas pie mums brauc ciemos uz Latviju. Viņiem te patīk, sajūsmina latviešu virtuve, alus. Reiz bija atbraukuši arī ziemā, tad gan nepatika — esot pārāk auksts.
Fano par Latvijas hokeju
— Jūs teicāt, ka esat aktīvi kalnu slēpotāji, bet Latvijā nav kalnu. Kur slēpojat? — Braucam uz ASV, citām valstīm, kur ir kalni. Bet arī Latvijā atrodam kur slēpot — katru ziemu braucam uz Vietalvas trasi.
— Aizkraukles novada sporta svētkos jūs spēlējāt futbolu. Vai arī šis sportaveids jūs aizrauj?
— Neteiksim, ka esmu aizrautīgs futbolists, taču spēlēt man patīk. Man kā amerikānim gan nāktos spēlēt amerikāņu futbolu, bet labāk patīk Eiropas futbols. Manā dzimtajā pilsētā visi bērni spēlē Eiropas futbolu, amerikāņu futbolu sāk spēlēt tikai vidusskolā. Es to nemaz neesmu spēlējis, nav laika un intereses.
— Kāda ir jūsu attieksme pret hokeju?
— Patīk, bet pats nespēlēju. Arī pasaules čempionātu hokejā neskatījos, jo tajā laikā biju ASV, bet tur vienīgā informācija par čempionātu bija tikai internetā. ASV ne avīzēs, ne televīzijā par čemiponātu nebija informācijas, jo tajā laikā notika basketbola spēles, tās interesēja vairāk.
— Vai amerikāņus neinteresē, kas notiek okeāna otrā pusē?
— Laikam tā ir. Tikai internetā uzzināju, vai Latvija uzvar vai zaudē.
— Čempionātā jutāt līdzi Latvijas komandai, bet kā tad ASV spēlētāji?
— Jūtu līdzi abām komandām — gan ASV un Latvijas. Tomēr, ja tās spēlē savā starpā, fanoju par Latvijas komandu. Latvijā hokejs ir interesantāks nekā ASV, te ir ļoti aktīvi līdzjutēji.
Jāprot runāt daudzās mēlēs
— Vai jums patīk vieta, kur dzīvojat?
— Protams. Mani pārsteidz mazpilsētas miers un klusums. Ja dzīvotu Rīgā, tā noteikti nebūtu, jo Rīga līdzīga citām pasaules pilsētām. Taču Aizkrauklē ir miers, tajā pašā laikā līdz Rīgai tikai stundas brauciens. Mazajai Aizkrauklei pluss ir arī tas, ka te stundām ilgi nav jānīkst auto sastrēgumos. Lielajās ASV pilsētās vismaz stundu jāpavada ceļā uz darbu un tikpat no darba. Divas stundas dienā aizrit tikai automašīnā. Ja vēl trāpi sastrēgumos!
— Kādas jums attiecības ar kaimiņiem? Vai pret ārzemniekiem latvieši izturas draudzīgi?
— Kaimiņi pie mums jau pieraduši un izturas kā pret līdzīgiem. Interesanti, kā ar mums mēģina runāt. Kad dzīvojām Dānijā, visi ar mums gribēja runāt angliski, lai gan to ļoti slikti prata. Te runā latviski, kaut gan ļoti labi prot angļu valodu. Latvijā cilvēki ir kautrīgāki.
— Varbūt tā ir nacionālisma izpausme — runāt tikai valsts valodā?
— Labi, ka visi runā valsts valodā, tomēr citas valodas nevajag aizmirst. Piemēram, krievu valodu. Skolā to vairs nevēlas mācīt, arī runāt negrib. Es domāju, ka Latvijā jāmācās vairākas valodas, arī krievu. Tad Latvijas cilvēks varēs strādāt jebkur, apgūstot arī Krievijas tirgu. Negatīvs piemērs šajā ziņā ir Lietuva — cilvēki, kuri jaunāki par 25 gadiem, krieviski runā ar lielām grūtībām, lai gan lielā Krievija turpat līdzās. Tur galvenokārt mācās angļu, vācu valodu. Nu no Eiropas caur Lietuvu varētu attīstīt tirgu uz Krieviju, bet nav jau kas Lietuvā krieviski runā, lai kontaktus Krievijā dibinātu. Jebkurā gadījumā krievu valodu nevajag nepamatoti aizmirst.
— Vai pats krieviski runājat?
— Nē, nav vajadzības. Pagaidām mums ar Krieviju nav tik aktīva sadarbība, lai man būtu jāmācās krievu valoda. Ja vajadzētu, mācītos un runātu.
Ar viltus slimības lapu dodas slēpot
— Vai Latvijā nav problēmu attīstīt uzņēmējdarbību?
— Nē, biznesa problēmu mums nav. Vienīgi varētu vēlēties aktīvāku vietējo tirgu — tikai 25 procentus durvju pārdodam te, pārējo eksportējam.
— Kas ir “JELD WEN LATVIA” darbinieki? Vai vietējie cilvēki?
— Ražotnē strādā deviņdesmit vietējo darbinieku. Man Latvijas strādnieki ļoti patīk, viņi labi strādā un darbavietu gadiem ilgi nemaina. Ir tādi, kuri jau no pirmās dienas pie mums strādā. ASV mums šajā jomā bija problēmas — darbinieki mainījās ik pa pāris gadiem. Turklāt bija arī tādi gadījumi: uzsnieg biezs sniegs, un seši darbinieki pēkšņi saslimst. Izrādās, paņēmuši slimības lapu un aizbraukuši slēpot. Te neviens tā nedara, strādā godprātīgi.
— Kādēļ ražotnes izveidei izvēlēta tieši Aizkraukle?
— Pirms izvēlēties ierīkot ražotni Aizkrauklē, mūsu cilvēks ilgi pētīja Baltijas valstis. Svarīgi, lai būtu dzelzceļš, laba satiksme, upe un lai uz darbu nebūtu jābrauc stundām ilgi un jānīkst sastrēgumos. Aizkraukle ir ideāls variants, jo Rīga netālu. Visas mūsu ražotnes ir mazās pilsētās. Tādās laba sadarbība ar vietējo izpildvaru, iestādēm.
Vienotā savienībā strādāt vieglāk
— Vai “JELD WEN LATVIA”, ražojot durvis, izvēlas vietējos materiālus?
— Tos lielākoties ievedam no dažādām valstīm. Vienmēr gan apzinām, vai Latvijā neražo mums vajadzīgās detaļas. Tikai tad, ja te neražo, vedam no citurienes.
— Kā, jūsuprāt, Latvijai klāsies Eiropas Savienībā?
— Domāju, būs tikai labāk. Piemēram, mūsu firmai produkcija varētu kļūt lētāka, jo būs vieglākas eksporta iespējas, mazāki muitas maksājumi. Atvieglosies arī norēķini, nebūs jāmaina daudzās valūtas. Agrāk mums bija septiņu valūtu konti, tagad četru. Eiropas Savienībā būs vēl mazāk, jo norēķini būs vienotā valūtā. Nebūs arī jāzaudē uz maiņas kursa svārstībām.
— Nebaidāties no konkurences palielināšanās?
— Konkurence mums ir jau tagad ne tikai Eiropā. Ar mums konkurē firmas Igaunijā, Zviedrijā, Malaizijā, Ķīnā. Nav jābaidās, konkurence veicina izaugsmi.
Suns pasažiera sēdeklī
— Jums ir suns un kaķis. Vai Latvijā auguši?
— Mūsu suns un kaķis atceļojuši līdzi no ASV. Viņu ceļojums uz Latviju bija diezgan interesants — lidmašīnā no Kopenhāgenas uz Rīgu sunim nebija vietas dzīvniekiem paredzētajā nodalījumā, tādēļ ar pilotu vienojāmies, ka sunim atļāva sēdēt pasažiera sēdeklī. Viņš apsēdās, piesprādzēju, un suns visu lidojumu mierīgi pa logu skatījās, it kā to vien būtu darījis, kā lidmašīnā ceļojis. Tikai stjuartes uztraucās, ka liels suns lidmašīnā.
— Jūsu dzīve darba dēļ rit tālu prom no dzimtenes. Vai nav skumji dzīvot svešumā?
— Dzīve visu laiku rit ceļojot, un reizēm tiešām ir skumji, ka nav savas mājas. Domājam vēl dažus gadus šādi strādāt un pēc tam pietiks — celsim savu privātmāju un dzīvosim tajā. Vēl nezinu, kuru valsti tam izvēlēties. Tai nav obligāti jābūt ASV.
— Varbūt Latvijā?
— Varbūt. Ja te uzbērs lielus kalnus…
— Kādai jābūt jūsu ideālajai zemei?
— Noteikti ar kalniem, krāšņu dabu. Vienlaikus nodrošinot iespēju aktīvai un kulturālākai atpūtai. Jābūt sporta klubam, teātrim, noteikti upei. Lai būtu iespējas ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. Aizkrauklē ir miers un klusums, krāšņa daba un iespēja stundas laikā nokļūt Rīgā, kur teātri, klubi. Mēs vismaz reizi mēnesī braucam uz operu, teātri. Tomēr te vēl daudz kā trūkst. Piemēram, Aizkrauklē vajag pāris labu restorānu, celiņu gar pludmali, lai tūristiem būtu ērtāk. Tad cilvēkiem būs lielāka interese, viņi te brauks un dzīvos, jo visi grib pie upes. Aizkraukle tādēļ ir laba vieta, vienīgi to vajag pilnveidot. Vajag modernizēt arī vasarnīcu rajonu. Tas ir ļoti apdzīvots, bet tur nav komunikāciju — ūdensvada, kanalizācijas, ir slikta elektroapgāde. Pašvaldībai būtu jāpadomā, lai arī vasarnīcās varētu dzīvot cilvēki. Tad šī vieta attīstītos, tur būvētu jaunas mājas.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Brets Dodsons (Brett Dodson).
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1970. gada
9. decembris, Benda Origonas štatā ASV.
NODARBOŠANĀS: “JELD WEN LATVIA” ģenerāldirektors Aizkrauklē.
ĢIMENE: sieva Nikija Hansone (Niki Hanson) — “JELD WEN LATVIA” grāmatvedības un informācijas speciāliste, suns un kaķis.
VAĻASPRIEKS: kalnu slēpošana, braukšana ar ūdensslēpēm, burāšana ar vējadēli, futbols un citi aktīvie atpūtas veidi.
HOROSKOPA ZĪME: Strēlnieks.
