Izlasot laikrakstā “Staburags” publicēto rakstu “Kokneses sporta centru vērtē KNAB”, manuprāt, lasītāji var nonākt pie maldīgas atziņas, ka šajā iestādē notikuši sīki un nebūtiski pārkāpumi, kas radušies kļūdainas grāmatvedības uzskaites dēļ. Kā rezultātā nepareizi aprēķināta darba alga un nodokļi — kopsummā Ls 2373. Tas absolūti neatbilst patiesībai.
Šīgada septembrī iesniedzu Kokneses novada domē pašvaldības aģentūras (PA) “Kokneses sporta centrs” darbības izvērtējumu. Tas tapa, izmantojot publiskajā telpā, Kokneses novada domē esošo informāciju un dokumentus. Izvērtējums ir publisks dokuments, ievietots Kokneses novada mājaslapā www.koknese.lv, sadaļā “Komisijas”, “Sporta komisija”. Saskaņā ar šo dokumentu Kokneses novada dome septembra sēdē pieņēma lēmumu veikt dienesta pārbaudi, tad ar domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra rīkojumu izveidoja darba grupu pārbaudes veikšanai.
Kokneses novada domes darba grupas ziņojumā nepārprotami ir norādīts, ka Sporta centra direktora Arvīda Vītola dēls Andris Vītols periodā no 2010. gada 9. jūnija līdz 2010. gada 1. oktobrim strādāja pilnu darba laiku — 40 stundu nedēļā — par sporta darba organizatoru, veicot arī peldēšanas instruktora pienākumus par papildu samaksu. No 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 1. martam Andris Vītols strādāja nepilnu darba laiku — 36 stundas nedēļā (0,5 slodzes — sporta darba organizators, 0,44 slodzes — sporta instruktors). Tikai no 2011. gada 1. marta līdz pat darba attiecību izbeigšanai ar PA “Kokneses sporta centrs” (05.10.2011.) Andris Vītols veica sporta pasākumu organizatora pienākumus 20 stundu nedēļā (0,5 slodzes). Tātad deviņus mēnešus Andris Vītols saņēma samaksu par pilnas slodzes darbu PA “Kokneses sporta centrs”, vienlaikus nedēļām veicot pilnas slodzes darba pienākumus uz kru-īza kuģa, esot ārpus mūsu valsts robežām. Tas nav tikai rupjš Darba likuma pārkāpums, bet krimināli sodāma darbība, kuru šobrīd izmeklē KNAB.
Otra lieta ir interešu konflikts valsts amatpersonas darbībā, ko arī vērtēja Kokneses novada domes izveidotā darba grupa. Likums noteic, ka valsts amatpersonas interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot savus pienākumus, jāpieņem lēmumi vai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās intereses. Šādā aspektā darba grupa interešu konfliktu vispār netika vērtējusi, vien secinājusi, ka visus lēmumus un rīkojumus attiecībā uz Sporta centra direktoru un viņa ģimeni pieņēmuši vai parakstījuši Sporta centra direktora vietnieks vai kāds cits šīs iestādes darbinieks, līdz ar to tikušas ievērotas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības.
Šim atzinumam nepiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldības pārraudzības departamenta juriskonsults, savā vēstulē norādot, ka iestādes vadītāja vietnieks būtībā persona, kas noteiktos gadījumos aizvieto iestādes vadītāju, tātad pieņem tikai tādus lēmumus, kurus pieņemt ir tiesīgs pats iestādes vadītājs. Vietnieka pieņemtie lēmumi ir uzskatāmi par tādiem, kādus būtu pieņēmis pats iestādes vadītājs, neesot darbā vai esot prombūtnē. Tā kā pēc likuma tikai KNAB var izvērtēt šādus gadījumus, noteikt nodarītā kaitējuma apmērus un sodu, tad arī pieņemts Kokneses novada domes lēmums vērsties KNAB. Vēl tikai paudīšu savu personisko viedokli — uzskatu, ka darba grupa tai uzticēto pienākumu ir veikusi daļēji, nekompetenti, formāli un pavirši, par ko arī bija virkne pārmetumu domes sēdē.
PA “Kokneses sporta centrs” darbības izvērtējumu biju spiests veikt pats, jo ilgstošā laika periodā to atteicās darīt Kokneses novada domes administrācija, ignorējot Kokneses novada domes pieņemtos lēmumus un Publisko aģentūru likuma prasības. Izvērtējumā paustā informācija, argumenti vai secinājumi nav guvuši pamatotas iebildes vai tikuši ar faktiem atspēkoti. Informācija par Darba likuma pārkāpumiem PA “Kokneses sporta centrs”, par “ģimenes uzņēmuma” izveidošanu, kad daudzas amata vietas tiek sadalītas vienas ģimenes locekļiem, bet reāli darbu pilda tikai viens no šīs ģimenes vai citi Sporta centra darbinieki — dežuranti, apkopējas un medmāsa, tika saņemta regulāri, bet palika bez ievērības.
Tas Sporta centra direktorā Arvīdā Vītolā radīja maldīgu priekšstatu par visatļautību un nesodāmību. Šī visatļautība turpina izpausties melos, atbildot uz “Staburaga” jautājumiem.
Sporta centra direktors “Staburagā” publicētajā rakstā informē, ka lūgs KNAB izvērtēt arī manu rīcību. Šāda pārbaude jau ir veikta, un tās iniciators esmu bijis es pats, lai novērstu dažādus izdomājumus un apmelojumus, kas regulāri traucējuši man pildīt deputāta pienākumus Kokneses novada domē.
