Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles rajona komitejas priekšsēdētājas amatā daudzus gadus bija Marija Gercāne, tad neilgu laiku — Laila Zālīte, Ineta Lūse, nu gadu to pilda Diāna Artjomenko.
Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles rajona komitejas priekšsēdētājas amatā daudzus gadus bija Marija Gercāne, tad neilgu laiku — Laila Zālīte, Ineta Lūse, nu gadu to pilda Diāna Artjomenko.
Mostas no stagnācijas miega
Latvijas Sarkanā Krusta statūtos rakstīts, ka tā ir Latvijas valdības atzīta sabiedriskā organizācija. Ar to arī beidzas valdības “rūpes”. Rezultātā Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētājas darbu nabadzīgās organizācijās var veikt tikai amatu apvienošanas kārtībā. Arī Diānai Artjomenko pamatdarbs ir bērnudārzā “Saulīte”, kur viņa strādā par medicīnas māsu.
Diāna domā, ka pēc pērn notikušā Sarkanā Krusta kongresa un jaunā prezidenta Valda Nagobada ievēlēšanas jaušama atmoda no stagnācijas miega. Jaunajai priekšniecībai esot padomā vairāki interesanti projekti.
Par donoru kļūt grūtāk
Donoru kustību rajonā vada Ineta Lūse. Pērn asinis nodeva 620 cilvēku, 81 — pirmo reizi. Salīdzinot ar 2000. gadu, par 300 donoriem mazāk. Tas izskaidrojams ar to, ka pērn Asinsdonoru centra darbinieki Aizkraukles rajonā bija septiņas reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Salīdzinot ar donoru aktivitāti citur, Aizkraukles rajonā tā ir salīdzinoši augsta. Pēdējā laikā par donoru kļūt ir sarežģītāk, jo veic dažādas analīzes. Ne visi gribētāji var kļūt par asins ziedotājiem. Agrāk iepriekšējā dienā alkoholu lietojis cilvēks par donoru varēja kļūt gandrīz bez bažām, tagad to izdarīt gandrīz neiespējami.
Mēra asinsspiedienu
Jau trešo gadu Sarkanā Krusta komitejas mājvieta ir Aizkraukles pilsētas domes ēkas 109. kabinetā. Te jau piecus gadus iekārtota arī veselības istaba. Otrdienās pieņem žēlsirdīgā māsa Marija Šteinarte. Cilvēki pēc palīdzības var nākt arī ceturtdienās.
Sarkanā Krusta biedri labprāt izmanto iespēju izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura līmeni asinīs, par simbolisku samaksu iznomāt kruķus, spieķus, “āžus”, “ratiņus”, iegādāties medikamentus. Pērn žēlsirdīgā māsa sniegusi konsultācijas 675 reizes, cukura līmeni asinīs noteikuši 127 cilvēki, svara kontrole veikta 183 reizes, sešām personām iznomāti invalīdu ratiņi, deviņām — “āzīši”.
Protams, palīdzību neatsaka nevienam, tikai Sarkanā Krusta biedriem tā ir lētāka.
Būs arī karogs
Viens no Sarkanā Krusta uzdevumiem ir organizēt Veselības nedēļu un rīkot pirmās palīdzības sniegšanas sacensības. Parasti aizkrauklieši kaunā nepaliek un ir labi sagatavoti. Pērn sacensībās ievainojumu grimu veidot bija aicināti pat Aizkraukles mākslu skolas pedagogi. Tas izskatījies tik īsti, ka sajūsmināti bijuši ne tikai “ievainotie”, bet arī grima veidotāji.
Diāna saka, ka šogad viņu rīkotās aktivitātes varēšot pamanīt jau pa gabalu — pērn tukumnieki Sarkanā Krusta Latvijas organizācijas 83. dzimšanas dienas svinībās visiem uzdāvināja Sarkanā Krusta karogu.
Trūkst naudas un laika
Ogrē un Tukumā Sarkanā Krusta darbība ir visaugstākajā līmenī. Tur būts arī pieredzes apmaiņā. Varētu šo to ieviest arī te, bet… nav naudas un laika. Organizācijai ienākumi ir tikai no biedrunaudas, ziedojumiem, inventāra nomas. 25 procenti biedrunaudas jāatdod Rīgai, nauda vajadzīga arī dažādu pasākumu rīkošanai. Piemēram, pērn bija labdarības akcija Skrīveru pansionātā, rajona nomales bērniem organizēja braucienu uz Rīgu. No tās pašas naudas jāsamaksā arī par telpu īri, tālruņa rēķins, “jāsagrabina” pašu aldziņām.
Pērn komiteja kopā ar Aizkraukles pilsētas bāriņtiesu un sociālās palīdzības dienestu piedalījās projektu konkursā. Diemžēl projekts “Palīdzi sev!”, kas bija domāts bērniem invalīdiem un vecākiem, lai izveidotu pašpalīdzības grupas, atbalstu neguva.
Dažām Sarkanā Krusta organizācijām ir savi veikali — varētu jau arī te, bet nav transporta. Kā ir, tā jāstrādā, vismaz pagaidām.
Fakts.
Aizkraukles rajonā reģistrēti 478 Sarkanā Krusta biedri. Lai par tādu kļūtu, jāmaksā biedranauda — lats gadā.
Aizkraukles rajonā ir astoņas Sarkanā Krusta nodaļas. Aktīvākās — Neretā, Daudzevā, Vallē.
