Rīt vārdadienu svin Ludis Kaufmanis no Staburaga “Slūzāniem”. Lielas svinības gan šajā dienā nav paredzētas, taču, ja kāds apsveicējs ieradīsies, Ludis priecāsies.
Rīt vārdadienu svin Ludis Kaufmanis no Staburaga “Slūzāniem”. Lielas svinības gan šajā dienā nav paredzētas, taču, ja kāds apsveicējs ieradīsies, Ludis priecāsies.
Ludis Kaufmanis ir no Sēlpils pagasta, taču apprecējis staburadzieti un pirms pieciem gadiem pārcēlies uz Staburaga pagasta “Slūzāniem”.
Kaut arī ir autovadītājs, taču savā profesijā Ludis nostrādājis apmēram piecus gadus — pirms armijas, arī dienesta laikā tālajā Kazahstānā un vēl kādu gadu pēc atgriešanās mājās. Pēdējos gados gan algotu darbu vairs nestrādā, saimnieko savās mājās.
Saimniecībā darba netrūkst. Jāaprūpē govs, cūkas, vistas un truši, jākopj dārzs. Kaufmaņi paši izaudzē visus dārzeņus, kas ģimenei nepieciešami. Luda pienākums ir iztīrīt kūti, sagādāt lopiem barību un izvest govi ganībās, bet sievas Lailas uzdevums rūpēties par dārzu, sagatavot krājumus ziemai un saimniekot mājās. Jāpieskata arī mazais Lauris.
Luda vaļasprieks ir darbs ar koku. Viņš atzīst: “Kādreiz pat sapņos nerādījās, ka varētu apstrādāt koku. Ja kāds mudinātu iet mācīties par galdnieku, neklausītu. Taču vēlāk, atradis vectēva atstātos galdnieka instrumentus, tomēr nolēmu pamēģināt kaut ko sameistarot.”
Ilgi eksperimentējis, līdz kaut kas arī izdevies. Veikalā nolūkojis no plānām finiera loksnītēm izliektu sienas lampu un tādu izgatavojis pats. Paša taisīti arī priekšnama plaukti un pakaramie, soli, veļas kaste. Apdedzinātas un glīti nolakotas mēbeles priecē katru “Slūzānu” viesi. Draugi un kaimiņi, ievērojuši Luda darbu, lūdz izgatavot kaut ko arī viņiem. Ludis nekad neatsaka.
