Vakar partiju apvienības “Vienotība” Saeimas frakcija atbalstīja Arņa Cimdara ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja amatā ceturtajam termiņam pēc kārtas. Viņa kandidatūru sliecas atbalstīt arī Zaļo un Zemnieku savienība un “Saskaņas centrs”. Balsošana Saeimā gaidāma 7. vai 14. aprīlī.
Rodas iespaids, ka Cimdara kungs ir nemainīga vērtība un savā amatā paliks uz mūžu. Kopš 1997. gada, kad viņu pirmo reizi ievēlēja, priekšvēlēšanu kampaņu un referendumu laikā ir bijuši dažādi nepatīkami notikumi, skandalozi vēlētāju balsu pirkšanas gadījumi, taču Arnis Cimdars kā neizkustināma klints to visu ir izturējis, un neviens viņu malā nobīdīt nav varējis. No vienas puses, tas, protams, ir slavējami, jo liecina par cilvēka profesionalitāti, pieredzi, prasmi pielāgoties un pārdzīvot dažādas Saeimas un valdības. No otras puses, gadu gaitā rodas rutīna, kas aizšķērso ceļu jaunām vēsmām, traucē pārāk ciešie kontakti ar politiķiem, pazīšanās un pat personiska draudzība.
To pašu var teikt par bijušo rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām. Gadu desmitiem to vadītāji un locekļi ir vieni un tie paši cilvēki, savstarpēji pazīstami, draugi, kaimiņi, ar noteiktu politisko orientāciju un simpātijām, kaut dēvē sevi par neitrāliem. Mainās un rodas jaunas partijas, paplašinās deputātu kandidātu loks, tikai komisijās nekas nemainās. Negribu apšaubīt šo cilvēku profesionalitāti un pieredzi, tomēr trīsdesmit un vairāk gadu laikā vēlēšanu iecirknī aiz galda redzot vienas un tās pašas sejas, liekas, ka šajā dzīvē nudien nekas nemainās. Iespējams, izmaiņas gaidāmas, ja tiks izpildītas “Vienotības” prasības Centrālajai vēlēšanu komisijai — ieviest elektronisko balsošanu, kā tas jau noticis Igaunijā, un lietot vēlētāju reģistru. Protams, ne visi vēl varēs izmantot internetu, un balsošana pa vecam tāpat būs jāsaglabā, tomēr solis progresa virzienā tas būs.
CVK gaidāmi arī citi jauni izaicinājumi. Ja visi savāktie paraksti par mācībām skolās tikai latviešu valodā pēc pārbaudes izrādīsies īsti, CVK maija vidū būs jāsāk oficiāla parakstu vākšana. Nepieciešami vairāk kā 153 tūkstoši parakstu, tas ir, desmitās daļas vēlētāju atbalsts. Pēc tam likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam, kurš to nodos izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima likumprojektu noraidīs, būs tautas nobalsošana.
Ar jaunu sparu atsāktas arī diskusijas par visas tautas vēlētu prezidentu. Ja šādus Satversmes grozījumus pieņemtu, CVK pirmo reizi būtu jāorganizē arī Valsts prezidenta vēlēšanas. Tā ka “mūžīgās vērtības” noderēs.
