Gribu dalīties pārdomās par dzērienu, kas tik labi iederas karstā laikā un vasaras kafejnīcās, — par alu.
Gribu dalīties pārdomās par dzērienu, kas tik labi iederas karstā laikā un vasaras kafejnīcās, — par alu.
Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē, un alus darīšanai ir ļoti sena vēsture. Pirmo reizi alus pieminēts seno babiloniešu rakstītajās māla plāksnītēs jau 5000 gadu pirms mūsu ēras.
Alus ir labības produkts, un tas radās līdz ar zemkopības attīstību, taču reibinošu dzērienu pirmsākumi rodami daudz agrāk, jo raudzēts medus bija izplatīts visur, kur mājoja bites, bet, paplašinoties labības audzēšanai, zemkopības apvidos arvien lielāku nozīmi ieguva no graudiem diedzēts dzēriens.
Alus izpelnījies nosaukumu “šķidrā maize” jeb “miežu vīns”, jo alus ražošanā izmanto ūdeni, miežus un apiņus. Protams, tāpēc vien nebūtu prātīgi ieteikt lietot alu maizes vietā, jo alus tomēr ir alkoholisks dzēriens, un Latvijā alkohola lietošana ir pārmēru populāra parādība. Taču, no otras puses, Baltijas valstīs un arī Latvijā vērojama pārlieku liela aizraušanās tieši ar stiprajiem dzērieniem.
Alus ražošana īpaši attīstījusies vietās, kur neražo vīnu, tātad arī Latvijā. Vispirms nepieciešami mieži, kurus diedzē, tad kaltē. No kaltēšanas procesa ilguma un temperatūras atkarīgs, kāds alus tiks iegūts — gaišais vai tumšais. Ilgāk kaltējot, rodas tumšāka krāsa un iesala cukura stiprāka karamelizācija. Pēc tam iesalu maļ, jauc ar karstu ūdeni, un ciete pārvēršas cukurā. Ļoti liela nozīme ir izmantotajam ūdenim, jo tas jūtami ietekmē alus kvalitāti. Tad filtrējot izdala misu, ko vāra ar apiņiem, kamēr iegūst rūgto garšu. Kad rūgšanas process beidzies, alu atdzesē, filtrē un piesātina ar ogļskābo gāzi.
Turklāt alus filtrēšanai ir ļoti būtiska nozīme ne tikai, lai iegūtu zeltaino krāsu, dzidro izskatu un patīkamo, viegli rūgteno garšu, bet arī no medicīniskā viedokļa, jo nefiltrēta alus nogulsnes un piemaisījumi var negatīvi ietekmēt dažu cilvēka iekšējo orgānu (nieru, aknu) pilnvērtīgu funkcionēšanu.
Pirmo reizi, raudzējot alu, apiņus tam pievienoja 15. gadsimtā Holandē. To darīja ne tikai tāpēc, lai iegūtu rūgto garšu, bet arī, lai nodrošinātu alum ilgāku “mūžu”, jo apiņiem piemīt arī konservējošas īpašības. Pateicoties rūgtvielām, ko satur apiņi, alum piemīt apetīti veicinošas īpašības, un tieši tās nosaka, kāpēc, dzerot alu, tik ļoti gribas ēst rupjmaizes grauzdiņus ar ķiplokiem vai desiņas ar kāpostiem, vai riekstus. Tieši šo ēdienu kalorijas rada tā saukto alus vēderu.
Apiņiem ir nomierinoša, antispazmatiska, pretkrampju, sāpes remdinoša, pretiekaisuma, diurētiska iedarbība, tie veicina gremošanu un rosina ēstgribu.
Alus galvenā sastāvdaļa ir ūdens (91—92%), olbaltumvielas (0,5%) un ogļhidrāti (3%), līdz ar to alus enerģētiskā vērtība ir visai neliela — tikai 38—43 kcal/100 g.
Alus, starp citu, ir vienīgais alkoholiskais dzēriens, kurā varam atrast arī kādus vitamīnus (pārstāvēti B grupas vitamīni). Taču, no otras puses, gluži kā vitamīnu dzērienu alu ieteikt visiem — maziem vai lieliem — nevaru. Veciem cilvēkiem gan tāds “maigs” alkoholisks dzēriens kā alus var būt ieteicams garastāvokļa uzlabošanai.
Vēl par dažiem populārākajiem alus veidiem. Pasaulē visizplatītākais ir alus, kas iegūts ar apakšrūgšanas paņēmienu, tā dēvētais “lager” — viegls, dzidrs, dzirkstošs, ar rūgtu garšu. Ražo gan gaišo, gan tumšo “lager” alu. Visplašāk lietotais alus pasaulē ir “pilsner”. Ar šo nosaukumu apzīmē ikvienu alu, kuram ir tādas pašas īpašības kā slavenajam Pilzenes alum no Bohēmijas.
Pasaulē ļoti populārs ir bezalkoholiskais alus, kurā alkohola saturs nepārsniedz 0,5% un kaloriju daudzums ir tikai 25%. Gluži nepamatoti Latvijā šim alum kā slāpes remdējošam dzērienam nav pietiekamas popularitātes!
Alu, kas iegūts ar virsrūgšanas paņēmienu, sauc “ale”. Tas ir tumšāks un aromātiskāks par “lager”. No šīs grupas populārs ir “stout” — ļoti tumšs, stiprs, ar izteiktu apiņu garšu. Populārākais “stout” pārstāvis ir “Guinnes”. Otrs populārākais “ale” tipa alus ir “porter” — ar biezām putām un saldenu garšu.
Salīdzinājumam: brendijam — 239 kcal, viskijam — 246 kcal, šampanietim — 88 kcal, baltajam vīnam — 70 kcal, sarkanajam vīnam — 65 kcal.
