Līgo svētku dzērienu karalis nenoliedzami ir alus. Taču, lai to izbaudītu, vajadzīgi arī skaisti trauki. Alus ražotāji tiem visos laikos pievērsuši lielu uzmanību. Daudziem īstiem alus cienītājiem mājās ir savs iemīļotais alus kauss.
Taču, kāda ir alus kausu vēsture, diezin vai kāds precīzi varēs noteikt. Alu ilgu laiku dzēra no koka bļodiņām, smeļamajām karotēm vai vienkārši no mucas. Arheologi pirmos atrastos alus kausus datē ar apmēram XVI gs. sākumu. Kausu un tā rokturi parasti izgatavoja no bērza, atsevišķas kausa daļas sastiprināja ar ādas auklām vai izmērcētiem ievu zariņiem. Daudzi alus cienītāji uzskata — tikai koksnes aromāts ļauj pilnīgi izjust alus garšu.
Interesanta ir stikla alus kausu rašanās vēsture. Pirmoreiz tie parādījās pirms aptuveni 300 gadiem Anglijā. Kāda leģenda vēsta, ka toreiz Britānijā bijis spēkā likums: ja cilvēks no karavīru vervētāja pieņēmis šiliņu un kausu alus, tas nozīmējis, ka viņš piekritis doties dienēt armijā. Protams, ka ilgus gadus pavadīt armijā vēlējies retais, un tad vervētāji ķērušies pie viltības. Viņi pierunājuši krodziniekus, lai tie šiliņu slepus iemet māla vai alvas alus kausā vai arī veikli izdarījuši to paši. Ja puisis, neko nenojauzdams, pieņēmis draudzīgā svešinieka piedāvāto dzeramo, viņa turpmākais liktenis bijis izlemts. Ilgi gan šādi blēdīties neizdevās — apmeklētāji sākuši pieprasīt alu stikla traukos, lai redzētu, vai alū nav iemesta monēta.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā alus ražotāji un tirgotāji lielu uzmanību pievērsuši tam, kā alus produkciju piedāvāt un pasniegt. Savstarpējā konkurence veicināja vēlmi atšķirties, ar to izskaidrojama alus taras (pudeļu, mucu, krūku u. c. trauku), etiķešu, korķu, paliktņu, reklāmas plakātu, pastkaršu un citas atribūtikas oriģināla, individuāli atšķirīga un skaista noformēšana. Tāpat tika padomāts par alus pasniegšanas veidu — tos piedāvāja skaistos kausos un glāzēs, kas miestiņa baudīšanu padarīja par īpašu notikumu.
Pērn visu vasaru “Rīgas Jūgendstila centra” muzejā bija apskatāma interesanta izstāde par alus kausiem un traukiem sendienās, kas bija deponēta no Viktorijas Raņķevicas, Jāņa Vilšķērsta un Artūra Altberga privātajām kolekcijām. ◆
Interesanti
1671. gadā noteica, ka zemnieku kāzas drīkst ilgt divas dienas, tajās var ielūgt 16 pārus viesu un atļauts izdzert astoņas mucas alus un četrus stopus brandavīna. Latvijā alu pārdot tolaik drīkstēja tikai muižnieki.
