Trešdaļa Somijas un Zviedrijas celulozes rūpnīcu, sevišķi tās, kuras notekūdeņus iepludina ūdenstilpēs, no kurām ūdeni ņem arī dzeršanai, izmanto celulozes balināšanu ar skābekli un ozonu, nevis hlora dioksīdu.
Trešdaļa Somijas un Zviedrijas celulozes rūpnīcu, sevišķi tās, kuras notekūdeņus iepludina ūdenstilpēs, no kurām ūdeni ņem arī dzeršanai, izmanto celulozes balināšanu ar skābekli un ozonu, nevis hlora dioksīdu, kā to grasās darīt Latvijā ceļamajā rūpnīcā.
Piemēram, Anekoski rūpnīca Somijā uzcelta divu vecu celulozes rūpnīcu vietā pie upes, kuras ūdeņi ietek ezerā, no kura Helsinkiem piegādā dzeramo ūdeni. Kamēr darbojās vecās rūpnīcas, upē bija pazudušas zivis, bet pēc jaunās rūpnīcas uzcelšanas un bioloģisko attīrīšanas iekārtu iedarbināšanas zivis atgriezās. Upe un ezers attīrījušies piecu sešu gadu laikā.
Anekoski rūpnīcā celulozi balina ar ozonu un skābekli. Tā ir modernāka un dārgāka tehnoloģija. Taču „Baltic Pulp” rūpnīcā plānots balināt ar hlora dioksīdu. Līdz ar to celulozes pašizmaksa ir zemāka.
„Metsäliitto” pārstāvji cenšas pārliecināt, ka, arī izmantojot hlora dioksīdu, iespējams nepārkāpt Eiropas Savienības prasības attiecībā uz absorbējamo organiski saistīto hlora savienojumu saturu notekūdeņos.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas domes izveidotā ekspertu grupa, izvērtējot akciju sabiedrības „Baltic Pulp” prasītās ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, izteica 41 nopietnu iebildi un secināja, ka rūpnīcas darbības rezultātā pasliktināsies Daugavas ūdens kvalitāte, līdz ar to tas nebūs attīrāms un izmantojams kā dzeramais ūdens.
Zinātnieks Anatolijs Beļajevs uzsvēra, ka, piemēram, metilmerkaptāna koncentrācija ūdenī šīs rūpnīcas darbības rezultātā 32 reizes pārsniegs normu. Šī viela ir kaitīga cilvēka veselībai un ļoti smirdīga. Tā iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu un ož pēc sapuvušām olām.
Zinātnieki konstatējuši, ka nav ļoti mazā daudzumā var veidoties arī dioksīns, kas ar laiku akumulējas dzīvajos organismos, piemēram, zivīs, līdz sasniedz veselībai bīstamu koncentrāciju. Zviedrijā šādas vielas vispār aizliegts ievadīt apkārtējā vidē neatkarīgi no to toksiskuma. Latvijā pašlaik nenosaka dioksīna koncentrāciju.
Saeimas ES informācijas centrs
