Paredzams, ka arī šogad algas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā kļūs mazākas, jo līdz šim pieredzētie samazinājumi nav snieguši nepieciešamo atdevi — atzīst ekonomisti.
Piemēram, “Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka darba tirgus izmaiņas līdz šim ir notikušas, galvenokārt atlaižot cilvēkus no darba, savukārt tur-pmāk tās izpaudīsies algas samazināšanā un darba ražīguma palielināšanā. “Jo ātrāk un vairāk varēsim palielināt produktivitāti un ražošanas apjomus, jo mazāk būs nepieciešama algu korekcija,” skaidro Lija Strašuna.
“SEB bankas” makroekonomists Dainis Gašpuitis atgādina, ka priekšā vēl ir nākamā gada budžeta veidošana, kas ietekmēs valsts ekonomiku un dzīves līmeni. “Lielākais devums kopējā atalgojuma kritumā sagaidāms no sabiedriskā sektora. Neraugoties uz lielo kritumu, darba samaksa sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstāka par atalgojumu privātajā sektorā,” viņš norāda, piebilstot, ka atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā sektorā ir jāskata kopskatā ar tā efektivitāti, darba rezultātiem un tā attīstību privātajā sektorā.
“DnB Nord” bankas sociālekonomists Pēteris Strautiņš gan uzskata, ka šogad samaksas kritums saruks, jo jau ir skaidri saskatāmas recesijas beigas. “Taču vismaz gada pirmajā pusē algu samazināšanās vēl būs jūtama, uzņēmējiem situācija darba tirgū sniedz šādu iespēju, turklāt daudzos uzņēmumos tieši šobrīd finansiālās problēmas kļūst īpaši akūtas, tieši ekonomikas lejupslīdes beigās to sakrājies visvairāk,” viņš piebilst.
Savukārt attiecībā uz pagājušā gada datiem ekonomisti par dažiem aspektiem izsaka bažas. Lija Strašuna norāda, ka ievērojamā algu “apcirpšana” mazina darbinieku motivāciju un palielina korupcijas risku. “Turklāt tas daļēji atspoguļo arī nevēlēšanos samazināt valsts sektorā veikto funkciju skaitu — efektivizējot darbības procesu, var panākt mazāku algas kritumu,” viņa norāda.
Pēteris Strautiņš bilst, ka uzņēmumu izvēlētais ceļš, vienus darbiniekus atlaižot, bet citus paturot un saglabājot viņiem līdzšinējo algu, ir bijis labvēlīgāks konkurētspējas celšanai. “Uzņēmēju izmaksas samazinātas, panākot augstāku darba ražīgumu, ko savukārt nodrošina iespēja paturēt tikai labākos darbiniekus un stingrāk prasīt labu darba rezultātu,” viņš norāda. Pretēja situācija bijusi vērojama sabiedriskajā sektorā. No budžeta veidošanas viedokļa ir pozitīvi samazināt algas, piemēram, skolotājiem, savukārt no perspektīvas — negatīvi. “Šāda algu politika neveicina ambici-ozāko un spējīgāko cilvēku piesaistīšanu izglītības nozarei, no nozares attīstības viedokļa pareizāk būtu krasāk samazināt strādājošo skaitu, bet palikušajiem maksāt vairāk,” domā Pēteris Strautiņš, gan atzīstot, ka tādā gadījumā daudziem krīzi pārdzīvot būtu daudz grūtāk.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā bruto darba samaksa ceturtajā ceturksnī bija 440 latu, tas ir, par 16 latiem jeb 3,5% mazāk kā 2009. gada trešajā ceturksnī. Savukārt gada laikā bruto atalgojums sarucis par 12,1%.
Ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni alga vairāk ir sarukusi sabiedriskajā sektorā — par 6,7% jeb no 497 līdz 463 latiem. Pretēji tam privātajā sektorā alga samazinājās par 1,5% jeb no 431 lata līdz 424 latiem.
