Daudzu miljonu vērtie ūdensapgādes saimniecības projekti, ko Latvijā realizē par Eiropas naudu, cietuši fiasko — pie jaunizveidotajiem maģistrālajiem vadiem pieslēgusies tikai vien piektā daļa no privātmājām — atsaucoties uz Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Ministrija nav mierā ar šādu situāciju un pat pieļauj sankciju iedarbināšanu pret pašvaldībām.
Piemēram, Skrīveru novadā ūdensapgādes un kanalizācijas projektā ieguldīti pieci miljoni latu — lielākoties Eiropas nauda, bet 400 tūkstošu latu — pašvaldības līdzekļu, taču plānoto 1200 cilvēku vietā jauno sistēmu lieto 860. Rezultātā vidēji uz vienu iedzīvotāju iztērēti aptuveni 6000 latu, kas ir līdzvērtīgi trešdaļai no summas, par kādu novadā var iegādāties veselu privātmāju — vēsta raidījums.
Pašvaldības skatījumā viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nepieslēdzas maģistrālajiem vadiem — privātmāju īpašniekiem par pieslēgumu pie maģistrālajiem vadiem ir jāmaksā pašiem, un summas tiek lēstas no 200 līdz pat 2000 latu. Savukārt liela daļa iedzīvotāju vienkārši neko savā dzīvē nevēlas mainīt — skaidro pašvaldība.
Pat ja iedzīvotājiem aizdotu naudu uz 100 gadiem bez procentiem, daudzi teiktu “nē”, bet piespiest viņus pieslēgties šim vadam nevar — raidījumā uzsver Skrīveru novada domes izpilddirektors Aigars Orups.
Sekas ir tādas, ka pašvaldība spiesta no budžeta subsidēt augsto sistēmas pašizmaksu, ja negrib palielināt tarifus iedzīvotājiem, un līdzīga aina šobrīd esot daudzviet Latvijā. VARAM apkopotie dati liecina, ka vietās, kur līdz šim nav bijis ūdens un kanalizācijas vada, bet tagad ir, tam pieslēgušies tikai 20% privātmāju iedzīvotāju.
Ar šādu pieslēgumu līmeni ministrija nav apmierināta, jo solījumi bijuši pavisam citi, kad pašvaldības ieguva šo ES projektu naudu — atzīmē VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.
