Lauksaimniecības zemei šobrīd ir visstraujākais cenu pieaugums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, tomēr to joprojām nosaka ārvalstu, īpaši Skandināvijas, kapitāla īpatsvars — secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā. Tas pamato to, kādēļ 2013. gadā būtiski ir augusi lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība, un tās pieaugums turpināsies arī 2014. gadā.
Stimulē ES atbalsta maksājumi
Pārskatā šī tēma apskatīta, jo pēc recesijas pārvarēšanas un ekonomiskās izaugsmes sākšanās tas ir viens no retajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem, kur ir vērojams cenu pieaugums. Šim pieaugumam līdzinās tikai daži šauri segmenti mājokļu tirgū Rīgā un Jūrmalā. Lai gan LR likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” liedz ārvalstu fiziskajām personām pirkt lauksaimniecības zemi, to iespējams iegādāties, izmantojot Latvijā reģistrētas juridiskās personas statusu, un to izmanto ārvalstu investori. Tāpat pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes saistāms ar ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemes apsaimniekošanai. Arī interese par meža zemi nav mazinājusies, un tā tiek aktīvi pirkta.
Visvairāk pārdod
Latgalē
Pārskatā secināts, ka visaktīvākais meža zemes tirgus ir Latgalē, kur 2012. gadā bija augstākais cenu kāpums (20%). Starp tirgus dalībniekiem bija liels starpnieku un uzpircēju skaits, no visiem pirkuma darījumiem ar meža zemi aptuveni 25% gadījumu zeme pārdota tālāk. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, 2012. gadā palielinājusies Latvijas pilsoņu nopirktās meža zemes platība, bet samazinājusies ārvalstu juridisko personu nopirktā platība, tātad, lai gan ārvalstu kapitāla ietekme ir liela, tai ir tendence mazināties.
Lielākais lauksaimniecības zemes pircēju (ārvalstnieku) īpatsvars ir Latgalē, bet mazākais — Kurzemē. Lai gan lauksaimniecības zemes pircēju vidū joprojām augsts ir ārvalstu kapitāla īpatsvars, pēdējo gadu tendences rāda, ka pieaug pircēju — pašmāju zemnieku saimniecību — skaits. Šī pircēju grupa vislielākā ir Zemgalē (20% — 30%).
Vidējā tirgotā platība samazinās
Kadastrālo vērtību nosaka masveida vērtēšanā un pamato ar tirgus vērtību, tāpēc, pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība. Šis ir iemesls, kādēļ 2013. gadā aptuveni par 10 procentiem ir augusi lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība. Pārskatā secināts, ka šī tendence turpināsies arī 2014. gadā, un kadastrālās vērtības pieaugums nebūs mazāks. Pieprasījuma pēc lauksaimniecības zemes pieaugums skaidrojams ar ES atbalsta palielināšanos lauksaimniecībai dažādu maksājumu veidā. Lai gan atbalsta maksājumi var nebūt tieši saistīti ar zemi, bet gan tikai ar kādu lauksaimniecības aktivitāti, piemēram, lopkopībai, atbalstāmo aktivitāšu realizēšanai ir nepieciešamas zemes platības.
Pārskatā secināts — lai gan tirgū pieprasīti ir lielāki zemesgabali vai gabali, kas robežojas ar jau īpašumā esošu zemesgabalu, lauksaimniecības un meža zemes vidējās pārdotās platības samazinās. Lauksaimniecības zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 11 hektāru, bet 2012. gadā — 9,6 hektāri. Meža zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 10,6 hektāri, bet 2012. gadā — 9,3 hektāri. Piedāvājumā lielākas platības var arī nebūt, tāpēc aktīvi darbojas starpnieki, kas pērk mazākus zemesgabalus, tos apvieno un pārdod.
Ceturtā daļa darījumu ir spekulatīvi
Aptuveni 25% darījumu ar meža zemi tirgū ir spekulatīvi — zeme tiek nopirkta un pēc neilga laika pārdota. Lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Dažos novados spekulatīvo darījumu īpatsvars ir augstāks, piemēram, Alūksnes novadā 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi.
Tāpat pārskatā redzams, ka visvairāk naudas Latvijas ekonomikā ieplūdusi caur lauksaimniecības zemes segmentu 2011. gadā, kas pārdota Vidzemē — 45 miljonu latu apmērā. Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam lauksaimniecības zemes tirgū ieplūduši aptuveni 260 miljonu latu, bet meža zemes tirgū — aptuveni 60 miljonu latu.
