Aizkraukles novada sporta hallē aktieris, dramaturgs, režisors un DCH studijas fitnesa treneris Kārlis Anitens vienkārši un saistoši aizkraukliešiem stāstīja par vingrojumiem, piemērotiem vecumā pēc 45 gadiem, par stājas un veselības stiprināšanu, pareizu elpošanu, slotaskāta, veļasauklas un citu sadzīves priekšmetu izmantošanu vingrojumos.
“Kad man bija 30 gadu, rakstnieka un dramaturga darbs pie datora bija radījis sekas — sāpēja sprands, kļuva arvien grūtāk piecelties, bet, kad vannoju bērnus, sāpēja mugura. Būdams no ilgdzīvotāju dzimtas, nodomāju — ja vēl 50 — 60 gadu jādzīvo ar sāpošu muguru… nē, es to negribu!” stāsta Kārlis Anitens. “Par manu treneri kļuva viens no labākajiem vingrošanas treneriem Latvijā Kaspars Ozoliņš, viņš dabūja mani “uz kājām”. Kad trīs gadus biju vingrojis, treneris teica — to, ko pats esi ieguvis, tagad nodod tālāk citiem. Izmācījos par vingrošanas treneri un kopā ar vairākiem kolēģiem nodibināju vingrošanas klubu. Stājas problēmas vecumā pēc 45 gadiem ir 82 procentiem cilvēku, bet arī šādā vecumā to var uzlabot. Gadiem nav nozīmes.”
Klubā darbojas un ar senioriem strādā arī aktrise Olga Dreģe. “Viņai ir 75 gadi, aktrise neapmeklē sporta zāles un nespēlē badmintonu, netaisa piruetes, bet pareizā un sportiskā stāja viņu dara dzīvīgu, viņa vingro, nenodarot sev pāri,” stāsta Kārlis Anitens. “Ar Olgu vienā izrādē spēlēju piecus gadus, bet viņa uz ielas man reiz pagāja garām. Ķēru pie rokas — vai tad vairs nepazīsti? Izrādās — ejot līdz teātrim, viņa strādā ar sevi.”
Pasākums notika ar Veselības ministrijas atbalstu — Kārlis Anitens ar domubiedriem uzvarējis tās rīkotajā konkursā. “Ministrija pieprasīja obligāti izveidot bukletu ar vingrojumiem, kam bija jātērē puse projekta naudas. Strīdējos ar ierēdņiem, ka tāds nav vajadzīgs, ir jau izdots tūkstošiem bukletu, kurus ieliek plauktā, bet kāds no tā labums? Daudz lietderīgāk ir tikties ar cilvēkiem un vadīt nodarbības, mudināt pārvarēt slinkumu, parādīt vienkāršus vingrojumus, un cilvēki tos mācīs tālāk citiem. Tūrē ir paredzētas 28 nodarbības dažādās Latvijas pilsētās, bet, ja neizdotu bukletu, būtu varējuši aizbraukt uz 56 pilsētām.”
