Latvijā sasniegts augstākais inflācijas līmenis Eiropas Savienībā. Lai gan jau mēnešiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis sludina, ka valdība izstrādājusi inflācijas apturēšanas un samazināšanas plānu, tomēr nekas nenotiek.
Latvijā sasniegts augstākais inflācijas līmenis Eiropas Savienībā. Lai gan jau mēnešiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis sludina, ka valdība izstrādājusi inflācijas apturēšanas un samazināšanas plānu, tomēr nekas nenotiek. Inflācija kā sniega bumba, ripojot no kalna virsotnes, ik brīdi kļūst arvien lielāka…
Kalvītis mēģina “ķerties vērsim pie ragiem”, paziņojot, ka jāpazemina iekšzemes patēriņš un valsts iestādēs strādājošajiem jāmēģina uz pieciem gadiem “iesaldēt” algas. Viņaprāt, efektīvi būtu arī bankām ierobežot klientu kreditēšanu. Aigars Kalvītis sašutis par Valsts prezidenta kancelejas plāniem algas palielināt desmit vai piecpadsmit reižu. Viņš arī konstatējis, ka ministrijās algu fonds ir liels, taču tajās ir brīvas štata vietas, un neesošajiem darbiniekiem ieplānotās algas saņem strādājošie prēmijās un piemaksās.
Valdošajai koalīcijai ir Napoleona cienīgi plāni, tikai vai to īstenošana būs reāla? Labi, piecus gadus valsts iestādēs strādājošie nesaņems lielākas algas, arī kredītus vairs nedabūs. Bet kā izdzīvot, ja kredīts jau paņemts un ierēķināts arī algas pielikums? Tik daudzas jaunās ģimenes pēdējos gados pirka un vēl pērk mājokļus par superaugstām cenām, ņemot kredītus. Pazīstu zemnieku, kurš paņēma kredītu mājas celtniecībai, taču nevar to atmaksāt, un, pametis ģimeni, viņš devās uz Īriju. Kredīts ir uz divdesmit gadiem, bet vajadzīgo naudu Īrijā viņš nopelnīs daudz īsākā laikā.
Prezidenta kancelejā un ministrijās kārtību jau sen vajadzēja iedibināt. Nekādus algu pielikumus un prēmijas! Droši vien daudzi no viņiem saņem vairāk kā pats prezidents. Ministrijās jālikvidē ne tikai brīvās štata vietas, bet arī jāsamazina dažas jau esošās, jo darbinieku ir daudz, taču jēgas nekādas. Ja no kādas ministrijas, piemēram, redakcijai jāuzzina dati par savu rajonu, tad paiet pat vairākas dienas, kamēr ierēdņi tos “sadzen rokā”. Sūta no viena pie otra un trešā. Nereti pat saņemam atbildi — mēs tādus datus neapkopojam.
