Aiviekstes pagastā SIA „Spridzēnu HES” būvē jaunu hidroelektrostaciju uz Aiviekstes.
Aiviekstes pagastā SIA „Spridzēnu HES” būvē jaunu hidroelektrostaciju uz Aiviekstes. Celtniecības laikā tuvīno māju akās pazudis ūdens. Pagaidām gan nevar viennozīmīgi pateikt, vai tas noticis spēkstacijas būvbedres spridzināšanas vai sausuma dēļ.
Iztiek ar lietusūdeni
„Spridzēnu” māju saimnieks Ivans Kostins stāsta, ka neilgi pēc tam, kad spridzināta būvbedres vieta, akā pie viņa mājas izsīcis ūdens.
–– Domāju, ūdens pazušanā vainojama spridzināšana, kas pazemē izmainījusi ūdens ceļus, –– saka Kostina kungs. –– Mums vienmēr, pat vissausākajās vasarās, ūdens akā bija, bet tagad tā ir tukša. Pat rudens lietus situāciju neuzlaboja. Nākas iztikt ar lietusūdeni, kuru pēc novārīšanas lietoju arī uzturā.
Arī „Rūcānu” saimniece Aina Gregarsone pārliecināta, ka ūdens nav HES celtniecības dēļ.
–– Celtnieki stāsta, ka no būvbedres sūknē upes ūdeni, bet, mūsuprāt, tie ir gruntsūdeņi, –– saka Aina Gregarsone. –– Klāt ziema, taču ūdens vietā akā vīd tikai piecas ozollapas… Mums ir mājlopi, viņu dzirdināšanai ūdeni vedam no attāla dīķa, uzturam –– no kaimiņu mājām, kuras ir tālu no HES. Kā dabūsim ūdeni mājlopiem, kad būs stiprāks sals, grūti pateikt.
Pavasarī priecājāmies par hidroelektrostacijas celtniecību, jo līdz ar to sakārto arī apkārtējo vidi, bet tagad no prieka ne vēsts.
Ieinteresēta eksperte
Aiviekstes pagasta padomes sēdē šo jautājumu jau izskatīja, taču hidroelektrostacijas celtnieki ar dokumentiem un ģeoloģiskās izpētes plāniem pierādīja, ka HES celtniecībai ar ūdens izsīkšanu neesot nekāda sakara, bet vainojams sausums.
Pagasta padomes sēdē kā eksperte bija uzaicināta SIA „Vidzemes būves” darbu vadītāja Māra Sarmule, kuru gan var uzskatīt par ieinteresētu personu, tāpēc viņas vērtējumu var apšaubīt. Neatkarīga eksperta uzaicināšanai pašvaldībai nav naudas. Arī Aiviekstes pagasta padomes priekšsēdētāja Vizma Mūrniece uzskata, ka ūdens trūkumā vainojams sausums.
Vainīga sūknēšana?
Valsts ģeoloģijas pārvaldes vadošā ģeoloģe Sarmīte Kondratjeva „Staburagu” informē, ka cēlonis, kāpēc akās pazudis ūdens, ir tā sūknēšana no būvbedres (neoficiāla informācija liecina, ka sūknēšanu nodrošina divi sūkņi ar 290 kubikmetru jaudu stundā, kas ir ļoti daudz –– aut.). Šāda sūknēšana, sevišķi dolomīta iežos, ievērojami pazemina ūdens ūdens nesošajos slāņos tuvākajā apkārtnē.
–– Pirms darbu veikšanas bija jāveic rūpīga hidroģeoloģiskā izpēte, –– saka Kondratjevas kundze. –– Tā parādītu ūdens līmeņa svārstības darbu laikā un pēc to pabeigšanas. Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka ūdens akās atgriezīsies, kad sūknēšanu pārtrauks. Projektā bija jāparedz, ko darīt, ja ūdens akās izsīks. Problēmas risinājums būtu dziļurbums, ko jāveic spēkstacijas celtniekiem. Taču vajadzīgs pētījums, kāda ir ūdens kvalitāte dziļākajos zemes slāņos.
Pagasta padomes sēdē konkrētu lēmumu toreiz nepieņēma. Nākamreiz šo jautājumu izskatīs 28. novembrī.
Lai urbj akas!
–– Mājās, kuras ir tālāk no hidroelektrostacijas, ūdens problēmu neesot, bet „Rūcānos” un „Spridzēnos” akas joprojām sausas, –– saka Gregarsones kundze. –– Spēkstacijas celtniekiem vajadzētu ierīkot dziļurbuma akas abām mājām, tad problēma būtu atrisināta.
Projekta vadītājs Ivars Ankravs „Staburagam” stāsta, ka ideja būvēt te hidroelektrostaciju radusies jau 1999. gadā. Aiviekstei šajā vietā ir ievērojams kritums –– trīs metri uz kilometru.
Hidroelektrostacijas projekts ievērojami atšķiras no Latvijā pierastajiem. Uz Aiviekstes nebūvē dambi, kas apturētu zivju kustību upē, bet upes līkumā rok 500 metru garu kanālu, pa kuru plūdīs spēkstacijai nepieciešamais ūdens daudzums. Spēkstacijas ēku būvē šajā kanālā. Līdz ar to daļa ūdens plūdīs pa veco Aiviekstes gultni. Nebūs lielas ūdenskrātuves, un augšpus hidroelektrostacijai ūdens līmenis nelielā posmā paaugstināsies tikai par pusmetru.
Spēkstacijā ievietotas divas Norvēģijā ražotas turbīnas ar 1200 kW maksimālo jaudu. Interesanti, ka turbīnu rotācijas ass ir nevis vertikāli, bet horizontāli, kas ļauj strādāt, esot arī nelielam ūdens līmenim. Latvijā ražotajām un lielākoties lietotajām turbīnām rotācijas ass ir vertikāli, tāpēc upē būtu nepieciešams lielāks kritums.
Ivars Ankravs domā, ka hidroelektrostacija darbu sāks jau šogad. Tā būvēta ar aprēķinu, lai ekspluatācija būtu izdevīga arī pēc tam, kad „Latvenergo” no mazajām HES elektroenerģiju pēc dubultā tarifa iepirkt pārtrauks. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, kādu elektroenerģijas tarifu noteiks un cik daudz ūdens būs upē.
Par Aiviekstes pagasta padomes lēmumu 28. novembra sēdē „Staburags” lasītājus informēs. Arī par to, vai ūdens akās atkal ir, un kāda ir HES celtnieku turpmākā rīcība.
